Runa debatēs par likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”

13. Saeimas attālinātajā ārkārtas sēdē 2021. gada 8. decembrī

Godājamie kolēģi!

Parlamentārā tradīcija nešaubīgi pieļauj un pat veicina dažādu viedokļu formulēšanu, diskusijas par to vai citu jautājumu, konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.

Taču visam ir savs mērs.

Par kādu samēru varam runāt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma jautājumā, ja Saeimā to skata jau kopš 2006. gada, tātad 15 gadus? Par šo likumu diskutē jau sestais parlamenta sasaukums (tāpat kā par valsts obligātās veselības apdrošināšanu, par to pat vēl ilgāk).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums jau apspriests un aplūkots no visiem iespējamiem un neiespējamiem interešu skatupunktiem. Vairums komisijas locekļu ir nobalsojuši par baznīcas atdošanu tās likumīgajiem mantiniekiem – Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un Pēterbaznīcas Vācu draudzei. Un arī Saeima pirmajā lasījumā tā nobalsoja.

Rīgas pilsēta baznīcu ir nolaidusi līdz avārijas stāvoklim. Nevar izlikties nedzirdam arhitekta Pētera Blūma un Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Jura Dambja atzinumu par ēkas katastrofālo tehnisko stāvokli un šīs vēstules bija adresētas arī jums, godājamie kolēģi.

Rīgas domes pašreizējā sastāva skaļākās balsis dzirdam no jaunpienācējiem politikā un pilsētas pārvaldībā. Bet no partijām, kas ilgus gadus bijušas domē un joprojām tur ir, nedzirdam skaidrojumu par to, kāpēc, atrodoties opozīcijā, tās necēla trauksmi par baznīcas bezatbildīgo apsaimniekošanu.

Teorētiski ir saprotams jauno politisko spēku entuziasms un vēlme vienu no pilsētas sakrālajām vēsturiskajām dominantēm arī juridiski pārņemt laicīgās varas valdījumā. Ir gatavība pilsētas vārdā ņemt kārtējo aizdevumu daudzu miljonu apmērā.

Taču gandrīz pusotra gada laikā no jaunās domes pieredzēta nekompetence un nespēja tālredzīgi izplānot un nodrošināt pat vienkāršus funkcionālus risinājumus.

Digitālā finanšu kapitālisma laikmetā aizņemties ir viegli, tomēr nauda vienmēr ir arī jāatdod. 2021. gada Rīgas budžets bija ar mīnus zīmi, ieņēmumi tika plānoti 916 miljoni eiro, bet izdevumi – 1,04 miljardu eiro apmērā. Starpība jeb deficīts – 124 miljoni eiro.

Rīgā ir milzum daudz neatliekamu vajadzību, pie kam vēl ilgus gadus būs nepieciešami lieli finanšu līdzekļi – infrastruktūras uzlabošanai; tiltu, ielu un ēku remontiem; pieaugošs atbalsts izglītības iestādēm un sociālajai jomai un tā tālāk. Jārēķinās arī ar agrāko “zelta objektu” kredītu atmaksu.

2021. gada Rīgas budžetā izglītībai tika paredzēti 404 miljoni eiro, bet sociālajai jomai – 112 miljoni eiro. Savukārt visiem – absolūti visiem! Rīgas pilsētas satiksmes un pilsētvides projektiem tika atvēlēti vien 63,7 miljoni eiro.

Tomēr Rīgas dome apgalvo, ka ir gatava aizņemties 30 miljonus eiro vienam objektam – Pēterbaznīcai.

Kolēģi, es vēršos pie jums ar aicinājumu būt atbildīgiem un samērot savas vēlmes ar reālajām iespējām!

Un aicinu balsot par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību piešķiršanu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, kurai vienīgajai ir līdzīga pieredze, strādājot ar Rīgas Doma baznīcas atjaunošanu, un Pēterbaznīcas Vācu draudzei, kura neatlaidīgā darbā ir sarūpējusi konkrētu finanšu atbalstu no Vācijas bundestāga un kurām šīs sakrālās celtnes pārvaldība arī pienākas gan pēc taisnības un likuma burta, gan pēc likuma gara.

Paldies un es aicinu balsot “par”!

INGŪNA RĪBENA