Runa Saeimā sakarā ar pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”

13. Saeimas sēdē 2019. gada 10. oktobrī

Godājamie kolēģi!

Pieprasījumā ietvertajam tiesiskajam nihilismam pamatā ir ieildzis kopējais politiskās vides tiesiskais nihilisms.

Vairāk kā 15 gadus daudzskaitlīgas ļaužu kopas un eksperti ir sēdējuši sanāksmēs, semināros, apspriedēs, diskusijās... Bezgala daudzas nodokļu maksātāju apmaksātas darba grupas dažādās iestādēs, sākot ar Veselības ministriju un Saeimu un beidzot ar nevalstisko sektoru, ir strīdējušās, pierādījušas, lēmušas par tāda vai citāda veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanu.

Ilustrācijai ieskats LETA ziņu virsrakstos:

2003. gada 22. janvāris: Iepazīstina deputātus ar paveikto obligātās bezmaksas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanā.

2003. gada 19. februāris: Aicinās Saeimu veselības aprūpi noteikt par prioritāti otrajā pusgadā.

2007. gada 15. jūlijs: Veldre: Nākamajos trīs gados jāievieš vispārējās obligātās veselības apdrošināšanas sistēma.

2007. gada 14. augusts: "Jaunais laiks" iepazīstinās ar savu obligātās veselības apdrošināšanas variantu.

2007. gada 11. septembris: Nākamgad obligāto veselības apdrošināšanu vēl neieviesīs.

2008. gada 27. septembris: Veselības ministrija neatbalsta Jaunā Laika ideju par obligāto veselības apdrošināšanu.

2009. gada 29. septembris: Circene: Veselības pakalpojumu saņemšanai papildu nodokļi nebūs jāmaksā.

2010. gada 3. februāris: Līdz marta beigām Veselības ministrijas darba grupa izvērtēs obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību Latvijā.

2011. gada 24. oktobris: Valda Dombrovska valdības deklarācijā attiecībā uz veselības nozari paustas šādas apņemšanās – „pilnveidosim finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Nodrošināsim veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā. Definēsim un nodalīsim valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus un maksas pakalpojumus, sniedzot iedzīvotājiem skaidru un nepārprotamu informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu.”

2012. gada 18. jūlijs: No nākamā gada jūlija plāno ieviest Iedzīvotāju Ienākuma Nodokli sasaisti ar plānveida veselības aprūpi.

2013. gada 21. janvāris: Valdībā sāk virzīt plānu veselības aprūpes sasaistei ar nodokļu nomaksu.

2013. gada 29. oktobris: Atliek lemšanu par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu.

2014. gada 18. jūnijs: Saeimas komisija lems par jaunā veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta turpmāko izskatīšanu.

2015. gada 16. jūlijs: Circene: Iecere atzīt par spēku zaudējušu koncepciju par obligāto veselības apdrošināšanu ir populistiska un gļēva.

2015. gada 1. oktobris: Straujuma: No 2017.gada būtu jāievieš obligātā veselības apdrošināšanas sistēma.

2016. gada 6. janvāris: Straujuma: Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ir valdības šī gada lielais darbs.

2016. gada 9. februāris: no Kučinska valdības deklarācijas: Izstrādāsim obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru.

2016. gada 29. februāris: Deputāti iepazīsies ar kaimiņvalstu pieredzi veselības apdrošināšanas jomā.

2016. gada 21. aprīlis: Belēvičs: Valdībai piedāvāsim vairākus veselības apdrošināšanas modeļus.

2016. gada 2. jūlijs: Jaunā veselības ministre Čakša atsakās no obligātās veselības apdrošināšanas.

2016. gada 11. oktobris: Valdība konceptuāli atbalsta veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas neparedz papildu maksājumus iedzīvotājiem.

2017. gada 31. marts: Saeimā notiks starptautiska konference par risinājumiem veselības aprūpes finansēšanai.

2017. gada 30. maijs: Kučinskis: Apspriešanās laiks ir beidzies un koalīcijai nākamnedēļ būs jāpieņem lēmums par finansējumu veselības nozarei.

2017. gada 1. jūnijs: Veselības ministrija piedāvās divu veidu veselības apdrošināšanas grozus – dalīto un pilno.

2017. gada 29. jūnijs: Kučinskis: Līdz septembrim izstrādās likumu par veselības nozares finansēšanu.

2017. gada 14. decembris: 2019. gadā sāks darboties valsts obligātā veselības apdrošināšana, nolemj Saeima.

2018. gada 1. septembris: Var sākt veikt iemaksas visu valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.

2019. gada 1. janvāris: Latvijā ievieš valsts veselības apdrošināšanu un divus veselības pakalpojumu grozus.

2019. gada 2. janvāris: Valsts veselības apdrošināšana varētu sākt darboties pēc mēneša.

2019. gada 8. janvāris: Čakša: Veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos nevajag atlikt, jo tehniski tas būs iespējams tuvāko nedēļu laikā.

2019. gada 17. janvāris: Saeima līdz 1. jūlijam atliek veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

2019. gada 29. janvāris: Tuvāko mēnešu laikā Viņķele sola jaunu piedāvājumu veselības aprūpes nodrošināšanai.

2019. gada 15. marts: Koalīcija sāks diskusijas par Viņķeles piedāvātajām izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā.

2019. gada 14. maijs: Valdība atbalsta veselības apdrošināšanas sistēmas atlikšanu līdz 2021.gadam

2019. gada 6. jūnijs: Saeima konceptuāli atbalsta veselības apdrošināšanas sistēmas atlikšanu līdz 2021.gadam

Tā ir absolūta putra un neziņa! Tā ir skaidra liecība tam, ka valsts iedzīvotāju veselības aprūpes fundamentālā pārveidē un uzlabošanā sešpadsmit gadu laikā izdarīts nav nekas!

Un 2019. gada balsojumi liecina, ka 13.tais Saeimas sasaukums un valdība stafetes kociņu ir pārņēmuši, lai šo bezgalīgo stāstu turpinātu.

Ja ir vēlēšanās atkal kaut ko dzirdēt par Igauniju, tad sakārtota, atbildīga, solidāra, personificēta obligātā valsts veselības apdrošināšanas sistēma tur ir spēkā jau no 1993. gada, Lietuvā – no 1998. gada.

Un nobeigumā: politiķi gadiem ilgi gan paši sevi, gan sabiedrību ir trenējuši tiesiskajam nihilismam. Cinisms, bezatbildība un nekompetence vismaz veselības aprūpes finansēšanas jomā ir sasniegusi savus griestus.

Tiesiskā valstī politiķi nedrīkst sabiedrību mānīt un mētāties ar solījumiem.

Tiesiskā valstī nedrīkst būt tolerance pret situāciju, ka ir likums, bet nav finansējuma.

Veselības aprūpes sistēma de facto jau sen ir dziļā krīzē.

Ar balsojumu „par” vai „pret” pieprasījumu nekas netiek atrisināts.

Aicinu Ministru kabinetu lemt par ārkārtas situācijas izsludināšanu veselības aprūpē.

INGŪNA RĪBENA