Runa debatēs saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā"

12. Saeimas sēdē 2017. gada 11. maijā

Kolēģi!

Neskatoties uz to, ka Saeima pirmajā lasījumā nobalsoja pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, neatkarīgi no tā, ka izstrādātajā likumprojektā pret savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu cirkos bija Latvijas valsts institūcijas – Zemkopības ministrijas ekspertu darba grupa, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, arī nevalstiskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas - "Dzīvnieku brīvība", "Dzīvnieku SOS", "Dzīvnieku Drauga fonds", "Latvijas Centrālā dzīvnieku aizsardzības biedrība" un "Dzīvnieku pansija Ulubele", neskatoties uz to, ka Eiropas veterinārārstu federācija saka, ka ar zinātniskiem argumentiem nevar pamatot, ka nebrīvē dzimušiem savvaļas dzīvniekiem piemīt citādas vajadzības nekā to savvaļā mītošajiem sugas brāļiem, un ka savvaļas sugu dzīvnieku (gan savvaļā, gan nebrīvē dzimušu) labturību cirka apstākļos nav iespējams nodrošināt un ka Eiropas veterinārārstu federācija, kuras mērķis ir veicināt dzīvnieku veselību, labturību un sabiedrības veselību, iesaka visām Eiropas un nacionālā mēroga kompetentajām iestādēm visā Eiropā aizliegt savvaļas sugu zīdītāju (pasvītroju – zīdītāju! nerunāsim šobrīd par baložiem un papagaiļiem) izmantošanu ceļojošajos cirkos, tāpēc ka nepastāv nekādas iespējas vajadzīgajā apmērā apmierināt šo dzīvnieku fizioloģiskās, psihiskās un sociālās vajadzības – īpaši jau iztēlojoties ceļošanas apstākļus mūsu klimatā teltīs Rīgas mikrorajonos vai mazpilsētās... neskatoties uz to visu, Tautsaimniecības komisijai pat neatlika laika iepriekšminēto organizāciju pārstāvjus nopietni uzklausīt un pārsteidzošā kārtā tā atkal atbalstīja savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, šoreiz aizplīvurotā Jūlijas Stepaņenko priekšlikumā.

Kā triumfējot teica kāda uz Latvijas Republikas parlamenta komisijas sēdi – nez kādēļ no Maskavas – pieaicināta eksperte–ziloņu dresētāja, tulkoju no krievu valodas – “skaistuma iznīcināšana, kad citi nevar to izbaudīt, nav nekas cits kā vandālisms”.

Savukārt ļoti lielai Latvijas iedzīvotāju daļai, latviskajai sabiedrībai un it īpaši mūsu valsts jauniešiem vandālisms un tātad barbarisms nozīmē cirka ziloni, kuram visas četras kājas pieķēdētas pie būra betona grīdas, kas viņam ir mājvieta mūža garumā; tīģerus un lauvas, kas mirkst savās čurās pundurizmēra krātiņos. Krokodila mazuli, kuru arēnā baksta ar koku, spārda un kuram mutē spridzina balonus. Pērtiķi, kuram ar steku tiek izdauzīti instinkti. Tas ir barbarisms!

Tajā visā pilnīgi noteikti nav nekā skaista. Vai tiešām deputātiem šķiet, ka nebrīvē dzimušam tīģerim vai zilonim bakstīšana ar iesmu sāp mazāk nekā brīvībā noķertam? Dzīvnieku spīdzināšana visa viņu mūža garumā ir cena, kādu dzīvas radības maksā, lai man nesaprotamas kultūras cilvēki stundas garumā lēti izklaidētos un uzjautrinātos.

Boķa kungs! Cilvēks medī un ēd dzīvniekus, un tas ir gandrīz saprotami. Tomēr dzīvnieka mūžs cirkā nav samērojams ar ciešanām, ko brīvā dabā dzīvojošam zvēram nodara pēkšņs mednieka šāviens.

Matīsa kungs! Jums neliekas pareizi kaut ko pilnīgi aizliegt. Tomēr pilnīga nāves soda aizliegšana kādreiz arī likās neiespējama.

Neatkārtošos, jo jau pirmā lasījuma debatēs runāju par to, ka mūsu tautasdziesmās dzīvnieki tiek pieminēti ar cieņu un mīlestību, mūsu tradicionālajā pasaules redzējumā tie ir klātesoši visā cilvēka dzīves gājumā – Velk pelīte saldu miegu; Aijā, žūžū lāča bērni / Pekainām kājiņām; Ne sunīša es nespēru / Ne guntiņas pagalīt' / I sunītis Dieva laists / I uguns pagalīt; Es savam kumeļam / Mūžam pāri nedarīju/ Krāv` mērenu vezumiņu / Pret kalniņu rokā vedu. Un vēl tūkstošiem.

Aicinu šodien neatbalstīt deputātes Stepaņenko priekšlikumu, jo tas saputro likumu, par kuru Saeima pirmajā lasījumā jau nobalsojusi, un turpināt strādāt trešajam lasījumam.

INGŪNA RĪBENA