Deputāte Ingūna Rībena papildina Zolitūdes izmeklēšanas komisijas galaziņojumu ar jaunu nodaļu „Traģēdijas izgaismotais morāles jautājums”

2015. gada 21.septembrī

Noslēgumā Komisija uzskata par nepieciešamu norādīt uz to, ka Zolitūdes traģēdijas cēloņi pamatā ir morālas dabas. Traģēdija notika apzinātas un oficiāli akceptētas cilvēku rīcības rezultātā bez jebkādas nepārvaramu dabas spēku, nekontrolējamu apstākļu vai riska faktoru ietekmes.

Izmeklēšanas komisijas noskaidrotie un ziņojumā minētie daudzie trūkumi likumos, normatīvajos aktos un to praktiskajā realizācijā liecina, ka sabiedrībā ilgstoši akceptētie morāles defekti ietekmē ne tikai vienu konkrēto būvniecības nozari, bet arī likumdevēju un izpildu varu un ierēdniecību. Garīgu krīzi pamanīt ir daudz grūtāk nekā ekonomisku. Demoralizācijas process ir cauraudis visu Latvijas sabiedrību un sasniedzis tādu līmeni, ka apdraud cilvēku dzīvības gan šodien, gan nākotnē. Diemžēl pašnāvniecisko valstiska mēroga zagšanas, korupcijas un melošanas praksi līdz šim sekmīgi apkarot nav spējušas nekādas demokrātiskas varas institūcijas.

Tāpēc komisija atzīst, ka sakārtot likuma normas pēc notikušā ir nepieciešams, taču uzsver, ka ar to ir un būs par maz. Ja nemainīsies sabiedrības izpratne par morāli, vispārpieņemtām cilvēciskām vērtībām un to iespaidu uz materiālo realitāti, arī turpmāk pastāv risks piedzīvot bezjēdzīgas traģēdijas nekompetentu vai negodīgu būvniecības vai kādas citas nozares darbinieku vainas dēļ. Likuma varu pret naudas varu var realizēt tikai pati sabiedrība, taču latviešu tradicionālajā kultūrā morāles principi arvien uzticēti nevis likumdošanai, bet cilvēkam pašam. Diemžēl šodienas Latvijas apstākļos liela iedzīvotāju daļa ir pakļauta koruptīvās sistēmas nosacījumiem un eksistenciāli atkarīgi no tiem.

Līdzīgas traģēdijas atkārtošanos var novērst vienīgi būtiskas pārmaiņas sabiedrības domāšanā un attieksmē pret morāli - vienošanās par atbilstošu saprātīgu principu, normu un vērtību kopumu atzīšanu un ievērošanu. Tad dažādu procesu norisei un speciālistu darbam lielākoties tikai formāli būtu nepieciešama ārēja uzraudzība un kontrole.

Šādam pamatmērķim - izaudzināt morāli pilnvērtīgu indivīdu, kam, cita starpā, nav svešs jēdziens „ētika” - jāvirza arī reformas izglītības un audzināšanas sistēmā. Cilvēka fiziskais ķermenis kopā ar ego aug un attīstās pats, kamēr garīgajā ķermenī, lai tas neizaugtu kropls, ir ļoti daudz jāiegulda. No valsts un sabiedrības puses tas tātad prasa lielākus ieguldījumus cilvēkā nekā likumdošanā. Sabiedrība, kura nevēlas celt augstāk morāles latiņu, ir spiesta celt jaunus cietumus. Izdarīt pēdējo parasti ir daudz vieglāk nekā pirmo. Vēsture liecina, ka ilgstoša sabiedrības demoralizācija noved pie valsts sabrukuma.

Papildu informācija: inguna.ribena@saeima.lv