Uzruna Otrā pasaules kara beigu atceres dienā

Lestenes Brāļu kapos 2012. gada 8. maijā

Pirms 67 gadiem beidzās karš, bet nebeidzās cīņa par Latvijas brīvību. Citiem tā vēl 11 gadu turpinājās Kurzemes mežos ar ieročiem rokās, citiem tā ilga visus garos okupācijas gadu desmitus, turot sirdī nesalaužamu uzticību Latvijai. Es nezinu, vai šī uzticības turēšana ir bijusi jūsu grūtākā cīņa, bet es zinu, ka tā ir bijusi jūsu skaistākā uzvara – jo jūsu klusā uzticība Latvijas brīvībai ir jūsu bērnu un mazbērnu paaudzes apziņā uzvarējusi visus okupācijas varas skaļos melus. Bez jūsu uzticības, bez jūsu dzīvās cerības mēs nebūtu pieredzējuši sarkanbaltsarkanā karoga augšāmcelšanos.

Karš saplosīja jūsu jaunību. Taču tas nespēja saplosīt jūsu dvēseli. Par spīti kara šaušalīgajam ļaunumam jūsu paaudze no kara lauka pārnesāt mājās tās skaidrās un cildenās īpašības, kuru tik bieži diemžēl trūkst mums – paaudzei, kas nepazīst kara: godīgumu, īstu patriotismu, pašaizliedzību. Lai varonīgi stātos pretim ienaidniekam kara laukā, vispirms ir jāspēj uzvarēt pašam sevi. Cik skaista būtu mūsu Latvija, ja tās likteņus allaž lemtu tādi cilvēki, kas spējuši uzvarēt paši sevi Latvijas dēļ!

Bet cīņai par Latvijas brīvību jau nav gala. Ir daudzreiz teikts, ka ikvienai latviešu paaudzei ir jāizcīna sava cīņa par Latviju. No jums, kam reiz bija drosme par Latviju mirt, mums mūsu laikos ir jāmācās drosme par Latviju dzīvot. Arī tam vajadzīga varonība.

INGŪNA RĪBENA