Uzruna Leģionāru piemiņas dienā

Lestenes Brāļu kapos 2012. gada 16. martā

Mani mīļie, dvēseles un dzīvie!
Uz pasaules ir dažas lietas, ko cilvēks nespēj apzināties, kamēr pats nav piedzīvojis. Viena no tām ir mīlestība, un viena no tām ir karš. Jums, leģionāriem, šās lietas bija traģiski sakritušas vienkop – jums nācās piepildīt savu tēvzemes mīlestību kara laukā.

Ikviens karotājs cīnās par uzvaru, un divtik tas, kurš cīnās nevis par godkāri, bet par mīlestību. Bet uzvaras ir dažādas. Kad Jēzus Kristus pie krusta Golgātā svinēja vislielāko uzvaru cilvēces vēsturē, viņš pasaules acīs izskatījās pēc zaudētāja. Bet kad viņš kā uzvarētājs cēlās augšām, viņš nesvinēja savu uzvaru skaļā pūlī. Viņš klusībā parādījās tikai tiem, kas viņu mīlēja.

Reiz arī jūs pasaules acīs izskatījāties pēc zaudētājiem. Taču laiks ir atklājis patiesību. Tas sarkanais Baigā gada karogs, pret ko jūs kāvāties, sen vairs neplīvo virs Kremļa Maskavā. Kāškrusta karogs, zem kura jūs bijāt spiesti karot, sen ir kritis kaunā un pelnītā negodā. Vienīgi sarkan­baltsarkanais karogs, par ko jūs cīnījāties ar sirds asinīm, joprojām plīvo Rīgas pils Svētā Gara tornī. Tas liecina, ka jūs tomēr esat uzvarējuši. Tas klusībā liecina to katram, kas mīl Latviju.

Ir gauži žēl, ka valsts, par ko daudzi no jums ir nolikuši galvu, piespiesta par jūsu varonību runāt čukstus. Ir žēl, ka jūsu uzvaras godu nav brīv svinēt ar gavilēm. Taču pasaules gods maldās un zūd. Jūsu gods ir jūsu sirdsapziņa. Sirdsapziņas gods pastāv mūžīgi.

INGŪNA RĪBENA, 11. SAEIMAS DEPUTĀTE