Tumsonība

Portāls DELFI , 2004. gada 18. oktobrī

Tas, protams, ir augsts mūsu nemateriālās kultūras novērtējums, ka 2003. gada 17. oktobrī Parīzē ar saviem Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem esam iekļauti Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā un Dainu skapis – UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. Tas ir brīnišķīgi, ka mūsu vērtības ir atzītas par PASAULES MĒROGA vērtībām un kā tādas tās saglabājamas, kopjamas un sargājamas visai cilvēcei par rotu.

Globalizācijas apstākļos un straujo sociālo pārmaiņu dēļ šim mantojumam ir nepieciešama ĪPAŠA gan nacionāla, gan starptautiska aizsardzība. Pat varenā kultūras lielvalsts Francija jūtas apdraudēta savā kultūrā un valodā pasaules lielās novienādošanās apstākļos. Francijas prezidents Žaks Širaks ierosina finansiāli atbalstīt katru, kas vēl ir atšķirīgs, savdabīgs, īpašs.

Traģiska tuvredzība, tumsonība ir tas, ka nedēļu atpakaļ - 5. oktobrī, Induļa Emša Ministru kabinets atteicās no Repšes valdības laikā, manā darbības laikā, Kultūras ministrijā izstrādātā likuma koncepcijas "Par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" tālākas virzīšanas. (Tautā to vienkāršības labad sauca sašaurinātāki – par "Dziesmu svētku likumu".)

Punkts un Āmen! vairāku gadu darbam un bezgala daudzu cilvēku cerībām visā Latvijā. Visa pasaule aplaudē un jūsmo par mūsu tautas vēl nezudušo radošo garu, par mūsu – Latvijas cilvēku vēl dzīvo spēju radīt. Par to, ka laikā, kad nopirkt var visu, vēl neesam kļuvuši par aklu patērētājsabiedrību - vēl protam zeķi noadīt, podu novirpot, deķi aust, dziedāt, nevis CD vien atskaņotājā ievietot. Iecerētais likums būtu kaut nedaudz, ļoti saudzīgi – bet tomēr - visu šo procesu balstījis, prasot no valsts budžeta pavisam nedaudz (2005. gadā – 100,7 tūkstoši latu virsvadītāju un virsdiriģentu algām).

Pašreiz visai nemateriālajai kultūrai visā Latvijā gada laikā Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā (kas nav pat stabils budžeta finansējums!) ir 50 000 latu. Deju kolektīvu virsvadītājs par pusgada darbu uz rokas saņem 50 latus. Vareni, dziedātāju tauta!

Lieki runāt, ka arī nākamā gada budžetā, kas iesniegts Saeimā, pilnā mērā atspoguļojas šī neaptveramā tuvredzība un bezatbildība

Varam jau posties kārtējām Latvijas kultūras finansiāli ietilpīgajām parādēm pasaulē. Cik labi, ka mums vēl ir ko rādīt! Tomēr – cik ilgi varēsim rotāties ar ziediem, nekopjot sakņu sistēmu. Cik ilgi?

MK atbalstītais rīkojums PAR TAUTAS NEMATERIĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA SAGLABĀŠANAS KONCEPCIJU pirmajā punktā paredz "Atbalstīt Tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma A variantu", kurš nosaka, ka "Atbilstoši konvencijas prasībām tiek veidots Latvijas nemateriālo kultūras vērtību saraksts, kurā iekļaujamas nācijai nozīmīgās nemateriālās kultūras vērtības. Šāds saraksts dod iespēju vērtības identificēt, taču nenodrošina to saglabāšanu nākamajām paaudzēm, jo nenosaka saglabāšanas programmu izveidi un to finansēšanas mehānismu. Konvencija īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzēto līdzekļu ietvaros.
Risinājuma B variants noteiktu, ka tiek pieņemts likums par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas ietvertu nepieciešamās valsts atbildības izpausmes:
1. Valsts atbildību par tradīciju un prasmju saglabāšanai nepieciešamo izglītības un zinātnes darbinieku sagatavošanu, tautas mākslas kolektīvu vadītāju profesionālo tālākizglītību, metodiskās palīdzības nodrošināšanu, tautas mākslas pasākumu, arī Vispārējo latviešu dziesmu svētku finansiālu atbalstīšanu; 2. Pašvaldību atbildību par infrastruktūras nodrošināšanu tautas mākslas aktivitātēm, Vispārējo latviešu dziesmu svētku sagatavošanas nodrošināšanu, iespēju robežās – atbalsta sniegšanu tautas mākslas pasākumiem;
3. Tautas nemateriālo kultūras vērtību reģistra izveidi, kas līdzās datu bāzes izveidei paredzētu izstrādāt un īstenot programmas retu un izzūdošu prasmju un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai, izmantojot citu valstu pieredzi. Reģistrs ļautu īstenot vienotu un mērķtiecīgu valsts stratēģiju tautas nemateriālo kultūras vērtību aizsardzībai un saglabāšanai, kā arī nodrošinātu dzīvo tradīciju un prasmju pārmantošanu, saglabājot tiešu paaudžu saikni. Reģistra veidošanā būtu iesaistāmi nozares eksperti, valsts un pašvaldību institūcijas, sabiedriskas organizācijas un privātpersonas.
Likuma par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanai (pasākumu kompleksam) būtu nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta: 2005. gadā - 100,7 tūkstoši latu, 2006. gadā – 571,3 tūkstoši latu, 2007. gadā – 693,3 tūkstoši latu.
Kultūras ministrija par labāko uzskatīja tieši šādu problēmas risinājumu, tomēr kultūras ministre neatrada par nepieciešamu piedalīties Ministru kabineta sēdē un šo koncepcijas B variantu aizstāvēt.
KO MĒS DARĀM!? KUR MĒS EJAM!?

Ingūna Rībena, 8. Saeimas frakcijas "Jaunais laiks" deputāte

DELFI
www.delfi.lv