Aizlaistais laidars smird

Portāls APOLLO 2004. gada 24.septembrī

Mēs — katrs atsevišķi un visi kopā — savu izvēli tam, kādai būt nākotnei, izdarām ik dienu, ik stundu. To, kāda būs mūsu valsts pēc simts gadiem, nosaka šodiena, arī vakardiena un rītdiena.

Cinisms, visatļautība, morāles un ētikas normu ignorēšana, kas pašlaik valda pasaulē, skaidri rāda, ka ne augstās tehnoloģijas, ne likumu grēdas neko vairs nespēj nosargāt un glābt. Aizsardzība var nākt tikai no cilvēka paša — no iekšpuses, no sirds. Bet sirdi uzrunā izglītība un kultūra. Kā mūsu ķermenim ir nepieciešama dienišķā maize, tā mūsu dvēselei un garam — kultūra un izglītība. Tāpēc garīgajām vērtībām, to radīšanai, saglabāšanai un pieejamībai jāiegūst cits, īpašs statuss Latvijas prioritāšu hierarhijā. Kultūra nav tikai krāšņa broša pie valsts uzvalka, ko piesprauž svētku gadījumos, tai jākļūst par ikdienas nepieciešamību.

Augstajām tehnoloģijām savā straujajā uzvaras gājienā šajā gadsimtā jāizlīdzinās ar tempu, kādā kustas vai atpaliek kultūra, ētika, morāle, garīgums. Vismaz līdzsvaram sava vieta jāatgūst desmit baušļiem un tādām kvalitātēm kā atbildība, pienākums, godaprāts, līdzcietība, nesavtīga rīcība, gods. Šīs kategorijas politiskajā telpā piesaka «Jaunais laiks».

Ko sējam, to pļausim. Bierni un Lipsti izkopj sabiedriskās attiecības un laikam raksturīgā aprobežotībā iedomājas, ka patiesībai aizmālē acis uz mūžu. Latvijas politiskajā teātrī pēdējos mēnešos viena no populārākajām lugām ir «Īres griesti». Pēc trīspadsmit valstiskā bezdarbībā un valstiskā bezatbildībā pavadītajiem gadiem atrodamies seku radītajā realitātē — aizlaistais laidars smird. Valdībai pašreiz nav adekvātu priekšlikumu īres griestu problēmas risinājumam un pat vēlmes rīkoties. Tā sabiedrības spiediena un pašvaldību vēlēšanu tuvuma dēļ rada darbības šķietamību un piedāvā risinājumu, kura faktiski nav.

Kreisie politiskie spēki situāciju izmanto savu reitingu celšanai, populistiski prasot fiksētu īres griestu saglabāšanu uz ilgāku laiku. Visiem ir saprotams, ka denacionalizēto namu īrnieku problēmu bez papildu izdevumiem no valsts budžeta atrisināt nav iespējams.

Kurš vairs atceras, ka likums «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» ir spēkā jau kopš 1992. gada 1. janvāra? Neviens vairs neuzdod jautājumus par to, ko valsts, valdības un politiķi ir darījuši, lai nepieļautu sociāli ekonomiskās spriedzes eskalāciju 12 gadu garumā. Izskatās, ka gan politiķi, gan īrnieki ir aizmirsuši, ka minētajā likumā noteiktais septiņu gadu moratorijs bija tādēļ, lai valsts varētu izstrādāt un realizēt denacionalizēto namu īrniekiem paredzētās valsts un pašvaldību atbalsta programmas.

Likumos un lēmumos iekļautās sākotnēji labās domas un ieceres laika gaitā ir aizmirstas un transformējušās tā, ka pašlaik politiķi atļaujas denacionalizēto namu īrniekiem pārmest, ka viņi visus šos daudzos gadus nav nekā darījuši, lai paši (tikai un vienīgi!) atrisinātu savas problēmas.

Kāda galvu reibinoša politiskā ekvilibristika — no valdības atbildības par kompensāciju mehānisma izstrādāšanu un ieviešanu denacionalizēto namu īrniekiem tā kļuvusi par denacionalizēto namu īrnieku nolaidību un neizdarību! Vienkārši un ģeniāli! Latvijas tauta ir pacietīga, pieticīga, saprotoša un piedodoša!

Kāpēc «Jaunais laiks» runā par kompensācijas mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, nevis tikai un vienīgi par īres griestu atcelšanas termiņa pagarināšanu, kā to dara esošā valdība? Atšķirībā no valstij un pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īrniekiem, kas par sertifikātiem varēja iegādāties īpašumā savus īrētos dzīvokļus, denacionalizēto namu īrniekiem šāda iespēja bija liegta. Arī valsts ekonomiskās attīstības temps un sociālā politika ilgstoši nav bijusi labvēlīga tam, lai Latvijā tradicionāli maz apmaksāto profesiju pārstāvji — skolotāji, ārsti, kultūras darbinieki u. c. (par pensionāriem jau nemaz nerunājot) — varētu paši bez valsts atbalsta atrisināt samilzušo mājokļa problēmu.

Valdība nedrīkst voluntāri uzlikt visu atbildības un finansiālo slogu denacionalizēto namu īrniekiem un īpašniekiem, tai jāizstrādā kompensācijas mehānismi, valsts atbalsta programma denacionalizēto namu īrniekiem. Diemžēl joprojām Latvijas politiķu un arī sabiedrības izpratne par mājokļu problēmu risinājumu un valsts atbildību aprobežojas ar īres griestu noturēšanu, sociālajiem pabalstiem, sociālo namu būvniecību un dažu jaunu namu uzbūvēšanu vēlēšanu priekšvakarā. Protams, arī tas ir vairāk nekā nekas.

Patlaban ir nekavējoties jārīkojas! Vajadzīga precīza statistika, skaidra un pārskatāma valsts atbalsta sistēma, konkrēts kompensāciju mehānisms, laika grafiks un nauda (no valsts un pašvaldībām nepieciešamo līdzekļu prognoze). «Jaunais laiks» ir par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem mājokļa problēmu risināšanai, bet pret valdības vēlmi kārtējo reizi atlikt problēmas risinājumu uz laiku pēc vēlēšanām.

Ingūna Rībena, LR Saeimas frakcijas "Jaunais laiks" deputāte