Brīnumaino iespēju zeme

2005. gada 1.jūnijā

Rakstu nepublicēja ne "Diena", ne "Latvijas Avīze", uz to nereaģēja arī Latvijas TV un LNT.

Cīņa starp kultūras izdzīvošanu un uzdzīvošanu turpinās. JL joprojām ir pārliecināts, ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesās summas, kas plašāk netiek pieminētas, bet no kurām būs jāšķiras visnotaļ miglaina projekta īstenošanas gaitā. Tādēļ jau 1.jūnijā, uzreiz pēc frakcijas deputātu tikšanās ar H.Demakovu, laikrakstā "Diena" tika iesniegts JL deputātes Ingunas Rībenas raksts "Brīnumaino iespēju zeme" (lasīt tālāk). Pēc ilgstošas vilcināšanās "Diena" šī raksta vietā 6.jūnijā publicēja acīmredzamu H. Demakovas atbildi tā arī līdz šim nekur nepubliskotajam Ingunas Rībenas rakstam.

Kas ir Jaunie trīs brāļi (JTB) ? Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka – Gaismas pils. Akustiskā koncertzāle (Daugavā, kur AB dambis). Laikmetīgās mākslas muzejs (Andrejsalā).

Gaismas pils projekta būvniecības izmaksu vērtība būs zināma tikai pēc skiču projekta sagatavošanas, bet jau tagad ir skaidrs, ka galīgā tāme sasniegs vismaz 100 miljonus latu. Akustiskās koncertzāles izmaksas tāpat nav zināmas, taču tā kā AB dambis nav sala, bet gan savu laiku nokalpojusi konstrukcija, kas sākotnēji, demontējama un tikai tad uzsākama būvniecība ūdenī, prognozējams, ka tā nebūs lēta būve un, visticamāk, kopā ar Laikmetīgās mākslas muzeju, kura izmaksas arī miglā tītas, izmaksās kopā otrus vismaz simts miljonus, domājams – vairāk (valdība rezervējusi tikai darbu sākšanai 7 miljonus no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem).

Skatoties uz Kultūras ministrijas (KM) pēdējā laika aktivitātēm projekta JTB noslēpumaini steidzīgajā, pārdomāti klusajā realizācijā, rodas daudz jautājumu un gandrīz nemaz netiek saņemtas atbildes no tā īstenotājiem. Notiekošo aktivitāšu vērotājam rodas iespaids, ka projekta īstenotāji ir pilnībā sajaukuši lietu ierasto, dabisko kārtību.

KM ir sākusi Latvijas kultūras atdzimšanas veicināšanas procesu ar astronomisku, nozarē nebijušu administratīvās kapacitātes audzēšanu - 12.aprīlī izveidojot valsts aģentūru Jaunie trīs brāļi. Minētās aģentūras (25 darbinieki) ikgadējais budžets 1,105 miljoni latu – finansējuma avots, kā rakstīts nolikumā – valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. JTB darbinieki saņems no 10 līdz 25 latiem stundā (1700 līdz 4250 latu mēnesī) - rakstīts Ministru kabineta sēdes materiālos. JTB nepieciešamo pakalpojumu apmaksai tiek paredzēti 347 700 latu, tātad vidēji uz vienu plānoto darbinieku tie sastāda gandrīz 14 000 latu. Izdevumiem, kas saistīti ar sabiedriskajām attiecībām tiek plānoti 81 735 latu, ekspertiem – 80 000 latu, juridiskajiem pakalpojumiem – 45 000 latu, reklāmas un prezentācijas izdevumiem – 33 000 latu, komandējumiem un dienesta braucieniem – 45 000 latu (Ministru prezidents, Finanšu ministrs un Kultūras ministre – Tautas partija). Protams var teikt, ka aģentūras darbinieku algas atbilst pasaulē labi apmaksātu līdzvērtīgas kvalifikācijas speciālistu algām, bet īsti nav skaidrs kāds tam ir sakars ar Latvijas darba tirgu un reālo piedāvājumu. Kāpēc vienam speciālistam valsts pārvaldē par divām darba stundām būtu jāmaksā tikpat daudz kā vienam pensionāram mēnesī (valsts minimālā pensija ir 38,5 lati). Dzīvojam vienā laikā un vienā valstī, bet it kā paralēlās realitātēs.

Ar šādu informāciju par JTB ikdienā netiekam traumēti. Tā nav atrodama ne KM mājas lapā, ne ministres izteikumos, ne medijos. Gluži otrādi, kā mūs informēja LTV Panorāma 4.aprīlī - "Aģentūras darbībai papildu līdzekļi no budžeta nav paredzēti." Arī Ministru kabineta mājas lapā internetā lasām, ka – "Kopumā rīkojuma projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu".

Atliek vienīgi cerēt, ka kultūras procesā iesaistītie mākslinieki, aktieri, mūziķi, koristi, mākslas un mūzikas pedagogi, zinātnieki, studenti, skolnieki, bibliotekāri, muzeju darbinieki izturēs grūtos būvniecības gadus un cēlā mērķa vārdā savilks jostas un turpinās strādāt vidēji par 1 latu stundā un, ka šī jostas savilkšana aprobežosies tikai ar būvniecības laiku un neturpināsies gadu desmitiem, kamēr tiks atmaksāti būvniecībai ņemtie kredīti. Arī kultūras ministre H.Demakova piekrīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai jautājumā par kultūras darbinieku kritiski zemajām algām.

Mūsu bērniem un mazbērniem kredītu un kredītu procentu atmaksāšanas slogs var izrādīties par smagu. Viņiem jau tāpat katram būs jāuztur divi pensijas vecuma cilvēki, jo tāda bērnu dzimstība kā pēdējo piecpadsmit gadu laikā, Latvijā nav bijusi kopš kara gadiem (1940 – 1945). Katru mēnesi Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 1300 cilvēkiem. Pat, ja ļoti gribētos redzēt labas arhitektūras piemērus – miljoniem vērtas koncertzāles un muzejus, cilvēkiem kuru uzdevums ir redzēt valsts attīstību kopsakarībās un ilgtermiņā, vajadzētu pieturēties pie tradicionālām plānošanas un lēmumu pieņemšanas metodēm, nevis ļauties emocionāliem, resoriskiem partiju programmās vieglu roku ierakstāmiem kārdinājumiem. Šobrīd valstī nav svarīgāka uzdevuma kā nodrošināt dzīvā procesa pēctecību. Kam mums jaunas skaistas un modernas celtnes, ja nebūs kas tajās dzied, spēlē teātri, lasa grāmatas?

Nesaprotamu iemeslu dēļ nav pieejams kopējais projekta realizācijas plāns, kas skaidri definētu nozares prioritātes, projekta realizācijas nepieciešamību, sasniedzamos mērķus, labumus un iespējamos zaudējumus. Parasti uz šādiem jautājumiem atbild līdz vērienīgu, naudas ietilpīgu projektu uzsākšanai. Ja tas tā nenotiek, rodas jautājums vai jelkādam no miljonu ieguldītājiem vispār pašam par to ir skaidrība.

Valstī vēl aizvien neviens īsti nevar pateikt par kādiem līdzekļiem tiks būvēta kaut vai tā pati Latvijas Nacionālā bibliotēka; kritiskā stāvoklī ir Brāļu kapi; Lielajai ģildei, Doma baznīcai, Dziesmu svētkiem valsts budžetā nav ne lata; tautas nemateriālās kultūras mantojumam visas Latvijas teritorijā, visa gada garumā paredzēti gandrīz tikpat lieli līdzekļi, kā valsts aģentūras JTB sabiedriskajām attiecībām; brūkošie kultūras pieminekļi (muižas, pilis, baznīcas) saņem vien knapu desmito daļu no pašiem neatliekamākajiem darbiem nepieciešamā finansējuma; denacionalizēto namu īrnieku jautājuma atrisināšanai būtu pieticis ar 100 miljoniem latu, nemaz jau nerunājot par traģiski zemajām skolotāju un ārstu algām; 26% valsts iedzīvotāju (tai skaitā šai grupā esošo bērnu līdz 18 gadiem, kas ir 39% no kopējā bērnu skaita valstī) ienākums uz vienu personu mēnesī ir 31 lats. Vai sasteigtā slepenībā veidotā valsts aģentūra varēs sabiedrībai pamatot 1,105 miljonus ikgadējos tēriņus?

Visticamāk, Latvija pārskatāmā nākotnē neatradīs simtiem miljonus grandiozo plānu realizēšanai. Dāsni apmaksātie aģentūras darbinieki – savējo klans, korporatīvā grupa – vai vēl kā citādi sauktie, pie tā nebūs vainīgi. Kā paskaidroja aģentūras direktors Z.Magone, konkurss vakantajām darbinieku vietām netiks rīkots, bet tiks mēģināts "pārpirkt" no dažādām firmām "zināmus cilvēkus". Viņi baudīs dzīvi braukājot pa pasauli pieredzes apmaiņā un mēģinot piesaistīt finansējumu, tiekoties ar citvalstu speciālistiem, veidojot sabiedriskās attiecības, piedaloties izstādēs ar JTB maketiem visās pasaules malās utt., utjp. (Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmais makets kopā ar svītu par 150 000 latu piedalījās Venēcijas bienālē 2002 gadā, G.Birkerta gatavotais jaunais makets par 130 000 latu piedalīsies šoruden Latvijas dienās Francijā sev līdzi pagaidām par nezināmu summu aizvizinot pavadītājus ministres vadībā).

Dzīves baudīšanas process turpinās. Jāatgādina vien tas, ka līdzīgu nekoptu dzīves svinēšanas dzīru galdu ieraudzīju Kultūras ministrijā 2002. gadā. 12 gadu laikā neviens nebija painteresējies, cik Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizēšanā naudas ieguldīts, kas padarīts, kur atrodamies. Vēl vairāk – nebija pat sākti kārtot būvniecībai nepieciešamo zemju iegūšanas jautājumi.

Stils un rokraksts pazīstams. Citējot Tautas partijas guru J.Liepnieku - "Tavs maks ir tava erogēnākā zona".

Saeimas prezidija sekretāra biedre

Ingūna Rībena

2010. gada Valsts kontroles ziņojums par aģentūru Jaunie trīs brāļi
2010. gada Valsts kontroles ziņojums par Kultūras ministriju