Mediju piedāvājuma jomā aicina neignorēt krievvalodīgo jauniešu auditoriju

Nacionālā informācijas aģentūra LETA, 2014. gada 24. septembrī

Mediju piedāvājuma jomā nevajag ignorēt krievvalodīgo jauniešu auditoriju, šāds aicinājums šodien izskanēja Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā, jo tā bija veltīta bērniem un jaunatnei domātajiem raidījumiem Latvijas sabiedriskajos medijos.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Inga Millere norādīja, ka nevar ignorēt to jauniešu un bērnu daļu, kuriem ir nopietnas grūtības komunicēt valsts valodā. Būtu naivi domāt, ka viņi sekos sabiedriskajiem medijiem valsts valodā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe pauda, ka veidojas ļoti bīstama situācija, kad ar kādas maigās varas palīdzību, kas nenāk no Latvijas, tiek strādāts ar krievvalodīgajiem jauniešiem. Viņš norādīja, ka ir jāpieņem politisks lēmums, kādā veidā ar šo mērķgrupu strādāt, jo nezinām, kā pašreizējās situācijas attīstība var beigties.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā jautājumā risinājums jārod parlamentā pārstāvēto partiju politiskajā vidē. Viņa norādīja, ka šī situācija bija zināma jau ilgāku laika periodu un ka tās risināšana nebūtu apakškomisijas uzdevums. Rībena pieļāva, ka par to varētu spriest koalīcijā.

Atklājot apakškomisijas sēdi, politiķe cita starpā norādīja, ka sanāksmes mērķis ir uzzināt, kāda ir situācija šādā jomā, un ka joprojām aktuāls ir jautājums, kāpēc tik daudz cilvēku grib doties prom no valsts.

Grūbe norādīja, ka viena no sabiedrisko mediju saturiskajām prioritātēm ir bērniem un jauniešiem domāti raidījumi. Arī šogad notika Latvijas Televīzijas (LTV) oriģinālsatura palielināšana, kā labi piemēri ir raidījumi "Gudrs, vēl gudrāks", "Kas te? Es te!" un citi, norādīja Grūbe. Katru pusgadu tiek analizēta sabiedriskā pasūtījuma izpilde, un šogad viennozīmīgs ir secinājums, ka LTV bērnu un jauniešu raidījumi ir ar pietiekami augstu pievienoto vērtību.

LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs norādīja, ka vidēji dienā bērni un jaunieši televīziju skatās 2,5 stundas. Situācija ar oriģinālsatura apjomu ir dramatiska, un, ja ir jāpalielina raidījumu skaits, kurš skartu bērnu valstisko audzināšanu, tad jāņem vērā finansējuma nepieciešamība.

LU Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane savā prezentācijā aktualizēja jautājumu, vai neatkarīga valsts ir pašmērķis, un sniedza atbildi, ka neatkarīga valsts ir kā augstākais brīvības nosacījums. Viņa uzsvēra, ka pašlaik visvairāk jauniešiem trūkst brīvības un demokrātijas izglītības.

AINĀRS LEIJĒJS
www.leta.lv