Ojāra Vācieša pieminekli Carnikavas kapos iecerēts atklāt nākamgad

Ziņu aģentūra BNS, 2014. gada 21. septembrī

Dzejnieka Ojāra Vācieša pieminekli Carnikavas kapos iecerēts atklāt nākamgad, aģentūrai BNS pastāstīja Carnikavas novada domes preses sekretāre Sandra Baltruka.

„Šovasar Siguļu kapos ir veikti nepieciešamie darbi, lai pieminekļa cilni varētu tur uzstādīt. Akmeņkalis Guntis Pandars ir gandrīz pabeidzis pieminekļa galvenā ciļņa kalšanu, bet vēl ir darbi jāturpina. Tāpēc Vācieša pieminekli plānots pilnā apmērā atklāt nākamajā gadā,” sacīja Baltruka, atzīstot, ka pagaidām gan esot grūti pateikt konkrētāk.

Pērnruden dome pieļāva, ka pieminekli dzejniekam varētu atklāt jau šogad novembrī, kad atzīmēs Vācieša dzimšanas dienu.

Valdība Vācieša piemineklim atvēlējusi 73,9 tūkstošus eiro, Carnikavas pašvaldība – 42,6 tūkstošus eiro. Pārējais ir ziedojumi, kas pašlaik mazliet pārsniedz 3000 eiro, informēja Baltruka.

Pērn novembrī, dzejnieka 80. dzimšanas dienā un 30. nāves gadadienā, Carnikavas kapsētā tika likts pamatakmens piemineklim un bija apskatāma pieminekļa vizualizācija. Piemineklī Vācieša portrets atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt viņa sievas Ludmilas Azarovas kapavieta būs balta lode, simbolizējot saulesgaismu, sievišķo pilnību, mūžīgo izlīdzinājumu. Pieminekļa idejas autore ir arhitekte Inguna Rībena. Dzejnieka portreta maketu veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Konkurss par dzejnieka kapavietas sakārtošanu Carnikavas kapos tika rīkots jau neilgi pēc dzejnieka nāves 1984.gadā, bet valsts iekārtas maiņas un finansiālu problēmu dēļ konkursā uzvarējušais Rībenas darbs netika realizēts.

Kopš 2012. gada līdzās Vācietim atdusas arī viņa dzīvesbiedre dzejniece un atdzejotāja Ludmila Azarova.

Vācietis dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenē, bet mūžībā aizgājis 1983. gada 28. novembrī Rīgā. Pirmās publikācijas presē viņam bijušas 1950. gadā, bet pirmais dzejoļu krājums – „Tālu ceļu vējš” – iznāca 1956. gadā. Dzejnieka dzīves laikā publicēti kopumā 18 dzejoļu krājumi, tostarp sešas grāmatas bērniem, un divas īsprozas grāmatas. Vācietis vairākām paaudzēm ir bijis gan sirdsapziņas, gan nacionālās pašcieņas un ētisko ideālu simbols. Vācieša dzejas krājums „Si minors” (1982) ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā.