 Runas |
Raksti |
Intervijas |
Publikācijas |
Domubiedri |
Saeimas komisijā spraigas diskusijas par kultūrkapitāla fonda lomu nacionālās identitātes stiprināšanā
ziņu aģentūra BNS, 2012. gada 4. septembrī
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē otrdien izraisījās diezgan spraigas diskusijas par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lomu nacionālās identitātes stiprināšanā, novēroja aģentūra BNS.
Uz pirmo komisijas rudens sesijas sēdi bija uzaicināta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) un VKKF direktors Edgars Vērpe, lai iepazīstinātu ar gada laikā paveikto un VKKF jauno stratēģiju.
Nacionālās apvienības deputāts Raivis Dzintars izteica bažas, ka viena no fonda prioritātēm – nacionālās identitātes stiprināšana – ir formulēta pārāk abstrakti, jo "vai viss, ko rada vietējie mākslinieki, radošie cilvēki, ir mūsu nacionālā identitāte un to stiprina". Viņaprāt, nepieciešams mērķtiecīgāks atbalsts tiem kultūras pasākumiem, kas stiprina nacionālo identitāti un valstisko apziņu.
VKKF direktors gan pauda viedokli, ka jebkurš kultūras panākums, tāpat kā sporta panākumi, stiprina lepnumu par savu valsti. "Varbūt par kultūras pieminekļiem mēs varētu teikt, ka tas ir vācu mantojums. Bet jebkas, ko mēs šeit radām, stiprina [mūsu nacionālo identitāti]," uzsvēra Vērpe un norādīja, ka kultūrkapitāla fonda projektu galvenais kritērijs ir kvalitāte un profesionalitāte un tā tam arī jāpaliek, tomēr vismaz puse no VKKF programmām pilnībā atbilst mērķim stiprināt nacionālo identitāti.
"Ja kritērijs mākslā ir tas, lai tā būtu profesionāla, tad profesionāli jau var arī slepkavot un mājas spridzināt," skeptiski izteicās deputāte Inguna Rībena ("Vienotība"). Viņa pauda satraukumu, ka VKKF mērķis, kas cita starpā paredz būt "elastīgam un atvērtam pārmaiņām", ir nepareizs, jo Latvijas tradicionālās vērtības jau tā ir uz izzušanas robežas.
Deputāte savu nostāju ilustrēja ar dzejnieka Andreja Eglīša četrrindi: "Mēs esam pārpilni tik paļāvīga gaisa,/ ka viņu domas nāk un mūsos ligzdas taisa./ Un paši cēluši tad būsim mēs to tiltu,/ pār kuru svešie nāks un paņems mūs ar viltu."
"Vai viss, kas notiek, piemēram, [mākslinieka Kristiana] Brektes bildēs, jums liekas kaut kādas vērtības apliecinošs? Tas gan ir tikai viens tāds kolorīts piemērs," sacīja Rībena. Vienlaikus viņa ļoti pozitīvi novērtēja mākslinieces Aijas Zariņas jaunāko izstādi, kas ir "absolūti būtiska par tēmu, kas patlaban ir aktuāla ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai – turēties pie tradicionālām vērtībām un kaut kā augstāka".
Vērpe piebilda, ka VKKF stipendijas regulāri saņem gan Brekte, gan Zariņa.
Pusotru stundu ilgajā komisijas sēdē kultūras ministre Jaunzeme-Grende atskaitījās par nepilna gada laikā paveikto kultūras nozarē, akcentējot bibliotēkas būvniecību, dziesmu svētku procesu, VKKF stratēģiju, pārmaiņas Latvijas Nacionālajā operā un citus jautājumus. Ministrei arī vajadzēja izturēt lielu jautājumu gūzmu no deputātiem – sākot no pasākumiem Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai un Andreja Eglīša simtgadei līdz pētījumam par dziesmu svētkiem, dzintara muzeju un suitu mantojumu.
Jau vēstīts, ka jūnijā pirmo reizi tika apstiprināta VKKF stratēģija, kas noteic fonda darbības galvenos uzdevumus, sasniedzamos rezultātus un finansēšanas modeli.
