Dievnamus dala kā Monopolā

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai", 2010. gada 20. februārī

Visticamāk, Saeimas vēlēšanu gaidās divas partijas uz spēles likušas pat tik sensitīvu jautājumu kā reliģija. Tikko kā partija Saskaņas centrs nāca klajā ar ierosmi atdot pareizticīgajiem Sv. Pētera un Pāvila baznīcu jeb koncertzāli Ave sol, tā Latvijas Pirmā partija no savas puses šajā Monopolā izspēlēja Pēterbaznīcu, piedāvājot to luterāņiem.

Vai apšauba tiesas spriedumu?

Jāatgādina, ka 2007. gadā Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru noraidīja Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinodes prasību par īpašuma tiesībām uz Pētera un Pāvila baznīcas ēku Rīgā, Citadeles ielā 7. Šis spriedums nav pārsūdzams. "Tas mani pārsteidz – jau ir viens tiesas lēmums. Un nu mēs to pārskatīsim citas politiskās konjunktūras kontekstā?" vaicā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena (Jaunais laiks). Pagaidām gan komisijā šis jautājums nav skatīts, un, lai dome varētu sākt dāļāt šo savu īpašumu pretēji tiesas spriedumam, Saeimai jāpieņem speciāls likums (tāds jau pieņemts attiecībā uz Doma baznīcu). Uz to norāda arī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC), paskaidrojot, ka dome savu īpašumu bez maksas var atdot tikai valstij, bet pārdot – par tirgus cenu.

Spiež uz Saeimu

Šis jautājums aktualizēts pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes ierosinājuma veidot ēkā Citadeles ielā 7 kristīgās kultūras centru. Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nosūtījis mudinošu vēstuli pašvaldībai. Viņa partijas biedrs, Rīgas mērs Nils Ušakovs izvairīgi norādījis, ka šo diskusiju vajadzētu aktualizēt, jo celtne būvēta kā baznīca, nevis kā koncertzāle. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Dzintars Ābiķis (Tautas partija) piekrīt, ka jautājums ir arī ētisks – baznīcas celtas draudžu vajadzībām. Tomēr viņš prognozē, ka "šī lieta tiks politizēta viena iemesla dēļ – Rīgas dome gribēs arī Pēterbaznīcu atdot luterāņu draudzei". Saeimas attiecīgajā komisijā šādam risinājumam atbalsts saņemts jau sen. Tieši tāpēc deputāts pieļauj, ka pašvaldība šo jautājumu aktualizēs vienlaikus ar koncertzāles Ave sol atdošanu pareizticīgajiem un mēģinās izspēlēt politisko kārti – ak latviešiem gribat atdot dievnamu, bet krieviem ne?! Arī Inguna Rībena norāda, ka no zemūdens akmeņiem neizvairīties. "Vai tas, ka Rīgas dome gatava atdot luterāņiem baznīcu, nozīmē, ka jāatdod arī pareizticīgajiem?" šaubās deputāte. Taču vienā jeb Ave sol gadījumā ir tiesas lēmums, bet otrā jeb Pēterbaznīcas gadījumā – ne, kas ļauj Saeimai lielāku rīcības brīvību. Tūdaļ pēc Jāņa Urbanoviča skaļā piedāvājuma par labu pareizticīgajiem otrā svaru kausā savu artavu nekavējās iesviest Rīgas vicemērs, Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers. Viņš esot pārliecināts, ka LPP/LC un Saskaņas centra frakcijām parlamentā izdošoties izstrādāt kopīgu likumprojektu un vairākums deputātu atbalstīs baznīcas ēkas atdošanu pareizticīgo baznīcai. Vienlaikus Ainārs Šlesers aicināja atjaunot vēsturisko taisnīgumu un atdot Rīgas domei piederošo Sv. Pētera baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Pašlaik šā jautājuma virzība Saeimā ir apstājusies. Vēsturiskais taisnīgums vai tomēr nauda Varētu neuztraukties par vienas koncertzāles zaudējumu, ja Rīgā būtu tik plašas un koncertu rīkošanas ideālas telpas, kas apmierinātu visas vajadzības. Šobrīd tā nav. Savi plusi un arī mīnusi ir gan Lielajai ģildei, gan Rīgas Domam, gan Spīķeru koncertzālei un Ave sol. Pagaidām, kad pareizticīgo baznīcai nav saistību attiecībā uz ēku Citadeles ielā 7, tiek solīts, ka koncertus tur drīkstēs rīkot arī turpmāk. Taču nav mazsvarīgi, kā un vai baznīca spēs apsaimniekot īpašumu. Jau 2007. gadā laikraksts Dienas Bizness bija izpētījis – kopš šā gadsimta sākuma Latvijas Pareizticīgā baznīca ir šķīrusies no vismaz 10 nekustamajiem īpašumiem, un atsevišķi darījumi ekspertiem liek domāt par mākslīgi samazinātām oficiālajām darījumu cenām. Piemēram, zeme Rīgā, Hapaka grāvī, pārdota par nepilniem diviem latiem kvadrātmetrā, bet 40 hektāru Ropažu novadā – par nepilniem 50 000 latu, kas nekustamā īpašuma vērtētāju skaidrojumā bijis lēti. Baznīcas pārdoto ēku un zemju kopējā tirgus vērtība varētu būt ap 25–30 miljoniem latu, bet palikušie īpašumi – vairāk nekā trīs desmiti – esot vismaz desmitreiz vērtīgāki, rakstīja laikraksts. Līdzīgs jautājums varētu rasties arī attiecībā uz Sv. Pētera baznīcas draudzi. Kad pirms vairākiem gadiem tika spriests par baznīcas ēkas atdošanu luterāņiem, tika norādīts – draudze nemaksā ne nomas maksu, ne par komunālajiem pakalpojumiem. Kas par to maksās, atgūstot īpašumu?

ANTRA GABRE

Neatkarīgā Rīta Avīze
www.nra.lv