Deputāti diskutē par pretendentu loka paplašināšanu mākslas un mūzikas skolu finansējuma saņemšanai

Nacionālā ziņu aģentūra LETA, 2011. gada 14. decembrī

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šodien diskutēja par ieceri no nākamā gada sākuma paplašināt to izglītības iestāžu loku, kas var pretendēt uz valsts finansējumu mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes programmu īstenošanai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Iecerētie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valsts piedalās akreditētu privāto profesionālās ievirzes izglītības iestāžu īstenoto profesionālās ievirzes programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Patlaban valsts finansējumu saņem 145 pašvaldību mākslas un mūzikas skolas un vairākas vispārējās izglītības iestādes.

Problēmu rada apstāklis, ka valsts finansējuma pretendentu loks tiek paplašināts uz esošā finansējuma bāzes, un faktiski tas pasliktina pašvaldību mūzikas un mākslas skolu stāvokli, skaidro komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V). Viņa norāda, ka šai situācijai jārod risinājums, taču, lai nepieņemtu sasteigtu lēmumu, komisija pie šī jautājuma atgriezīsies nākamā gada sākumā.

Pašvaldību mūzikas un mākslas skolas jau tā ir daudz cietušas un tām pieejamo finansējumu nedrīkst samazināt, pauda deputāte, bijusī kultūras ministre Inguna Rībena (V). Tā ir Kultūras ministrijas neizdarība, ka pretendentu loks tiek paplašināts, taču papildu finansējums tam nav atrasts, uzsvēra Rībena.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa skaidroja, ka jau 2010.gada Izglītības likuma grozījumi paredzēja Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts finansē profesionālās izglītības ievirzes programmas. Akreditētas profesionālās ievirzes izglītības iestādes no valsts budžeta finansējumu varēs saņemt to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno šīs programmas.

Patlaban arī vairākas vispārējās izglītības iestādes īsteno profesionālās ievirzes programmas mākslā un mūzikā, piemēram, Berģos, Pilsrundālē, Baldonē. Izglītības iestādēm jābūt akreditētām, un profesionālās izglītības ievirzes programmu īstenošana skolām jāsaskaņo ar Kultūras ministriju.

Vairāki komisijas deputāti pauda neizpratni, kāpēc ir atšķirīgs regulējums valsts finansējuma saņemšanai profesionālās ievirzes mākslas vai mūzikas un sporta izglītības programmu īstenošanai.

MĀRTIŅŠ VILEMSONS
www.leta.lv