Sirdsdarbs - Lestenes baznīca

Laikraksts „Diena”, 2011. gada 21. novembris

Tas ir viņas sirdsdarbs, un lesteniekiem ar to ļoti palaimējies, tā par Ineses Cērpas paveikto savulaik greznākā Kurzemes dievnama - Lestenes baznīcas - atjaunošanā teic bijusī Lestenes pagasta padomes priekšsēdētāja Dzintra Mihailova. Tas nav bijis viegli, jo nācies sastapties ar dažādām grūtībām. Turklāt arī pašiem lesteniekiem bijis jāpierod pie domas, ka dievnamu var atjaunot.

„Atnākot uz Lesteni no Liepājas puses [Inese Lestenē atguva tēva mājas], viņa visā iesaistījās, kļuva par draudzes vadītāju un darīja šo darbu, nekad neprasot, vai kāds man par to samaksās, un ziedojot savu laiku un veselību. Arī savu ģimeni viņa iesaistīja visos darbos. Jau vēlāk, kļūstot par draudzes vadītājas vietnieci un it kā nedaudz paejot malā, viņa rūpējās par praktisko pusi, lai katrs saziedotais lats tiktu izlietots mērķtiecīgi,” uzsver Dz. Mihailova.

Laba griba

Dz. Mihailova teic paldies visiem labas gribas cilvēkiem, kuri šo gadu laikā snieguši atbalstu dievnamam, - trimdā esošajiem tautiešiem, Vecumnieka arhitektu birojam un personīgi bijušajiem ministriem Ingunai Rībenai un Ģirtam Valdim Kristovskim. Šo gadu laikā baznīcai jau saziedoti aptuveni 200 tūkstoši latu. Atjaunošanas darbi veikti pacietīgi - soli pa solim veikts jumta remonts, ieklāta jauna grīda, restaurētas logailes un ielikti jauni logi, ievilkta elektrība, izgatavoti jauni soli, veikts altāra daļas un centrālās griestu velves remonts un daudzi citi darbi. Pērn iesvētīts jaunais baznīcas pagaidu altāris, kā arī veikta sānu velves vēsturiskā apmetuma nostiprināšana.

Lestenes baznīca savā trīssimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā bija iemantojusi izcila arhitektūras un dekoratīvās mākslas pieminekļa slavu. Dievnama grezno iekārtu izgatavoja laikā no 1704. līdz 1709. gadam, tās autors bija slavenais Ventspils kuģu būvētavas koktēlnieks Nikolajs Sēfrenss jaunākais, un tā iegājusi mākslas vēsturē kā izcilākais Latvijas baroka laika kokgriezuma ansamblis. Kurzemes baroka pērlei traģisks bija 1945. gads, kad dievnama tornis izdega un baznīca cieta apšaudē. Kaut arī tūlīt pēc kara tika salabots jumts un novērsta tālāka celtnes bojāšanās, baznīcas stāvoklis arvien pasliktinājies. 1961. gadā Lestenes draudzei aizliegts noturēt dievkalpojumus un pamestajā celtnē sākusies nesodīta iekārtas demolēšana un izvazāšana. Savukārt 1963. gadā nodedzis baznīcas jumts un ēkas stāvoklis kļuva kritisks. Vēlāk baznīcā tika iebūvēta kalte un klēts, līdz ar to dievnams savu pamatfunkciju beidza.

Dievs lika darīt

Pati I. Cērpa atzīst, pirms vairāk nekā desmit gadiem ķeroties pie ieceres atjaunot baznīcu: „Dievs lika to darīt, un bija pārliecība, ka to izdarīšu.” Sākotnēji vajadzējis atjaunot draudzes darbību. Viegli neesot gājis, pat nācies likt sludinājumu avīzē, un 1998. gadā noticis pirmais dievkalpojums. Tolaik vēl dievnamā atradās kalte un klēts un dievkalpojumus nācās noturēt baznīcas ģērbkambarī, kas pirmais tika savests kārtībā. Nelielajā telpā, bieži vien sildoties mazās krāsns radītajā siltumā, lestenieki pulcējās uz dievkalpojumiem. Tikmēr pats dievnams pamazām tika attīrīts no padomju laika mantojuma.

„Baznīcā bija iebūvēta graudu kalte, pilnībā degradējot dievnama iekštelpas ar apjomīgām, smagām konstrukcijām. Tolaik bija svarīgi baznīcu atgriezt apritē, un tas notika, tiklīdz viss „svešais” tika izvākts ārā. Sākumā bija pāris koka solu un improvizēts altāris. Bet ar to baznīcā bija ienests garīgums. Un ikviens, redzot pārmaiņas, būtu pārsteigts, kā draudze to varēja uzņemties un paveikt,” atceras arhitekts Ilmārs Dirveiks, kas pašreiz piedalās baznīcas atjaunošanas darbos. Viņš uzsver, ka tieši I. Cērpa bija šī darba idejiskā iedvesmotāja. „Var apbrīnot nelielās draudzes uzņēmību, redzot, kādā stāvoklī tolaik bija dievnams. Lai šo darbu sāktu, bija nepieciešama drosme. Tas ir piemērs, ko var paveikt ar garīgu spēku un ticību savam mērķim,” tā arhitekts.

Pienākums atjaunot

Rundāles pils direktors, Latvijas arhitektūras un kultūrvēstures speciālists Imants Lancmanis teicis, ka Lestenes baznīcas atjaunošanai jākļūst par nacionālpatriotisku jautājumu: „Tas ir pienākums. Jāpierāda, ka ļauno var vērst par labu. Jābūt atkal svētajai Lestenei, kā to piemin latviešu tautas teikas.” Tieši Rundāles pilī ir paglābta daļa no greznās baznīcas iekārtas, kas inventarizētas un iekonservētas. I. Lancmanis uzsver, ka Lestenes baznīca ir ne tikai izcilākā Kurzemes baroka baznīca, bet arī izcilākā Latvijas baroka baznīca: „Tas ir vienīgais ansamblis Latvijā, kur viss bija no viena lējuma, kur neviena detaļa nav vēlāk ielikta, kas to visu jauktu. Tur ir altāris, kancele, ērģeles, biktssols - viss bija viengabalains. Brīnišķīgs tēls, kurš pastāvēja līdz 1945. gada februārim, kad sākās visas nelaimes.”

Lai piesaistītu ziedojumus un atjaunotu dievnamu, šogad izveidots Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds. Lai Sēfrensa darinātais baznīcas interjers no Rundāles pils atgrieztos tā mājvietā Lestenes baznīcā, šā gada septembrī tika parakstīts nodomu protokols starp baznīcas fondu, Rundāles pili, Kultūras ministriju un Tukuma novada domi. Kopīgā projekta īstenošana ir sākusies - 23. novembrī no Rundāles pils uz Lestenes baznīcu tiks pārvests pirmais objekts - kanceles balsts. Savukārt 3. decembrī dievnamā paredzēts pirmais vērienīgais labdarības pasākums ar Latvijas Radio kora koncertu. Pilnīgai šī mākslas pieminekļa atdzimšanai nepieciešami vēl 300 tūkstoši latu.

SANDRA DIEZIŅA
www.diena.lv