Apsaimniekotājiem draud izputēšana

Laikraksts "Latvijas Avīze", 2010. gada 13. martā

Problēmas atzīst pat Saeimā, bet neko nerisina Rīgas daudzstāvu dzīvojamo namu apsaimniekotāji uzskata, ka valsts un pašvaldību iestādēs atbalstu dzīvojamo namu uzturēšanai pauž tikai vārdos. Bet nedara neko, lai veicinātu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos.

Apsaimniekotāji – ķīlnieki

Ķengaraga mikrorajona dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Staburags" valdes priekšsēdētājs Ilmārs Zāģeris uzskata, ka apsaimniekotāji ir pārvērsti par ķīlniekiem starp siltuma un ūdens monopoluzņēmumiem un dzīvokļu īpašniekiem. Tā kā lielākā daļa padomju laikos celto daudzstāvu dzīvojamo namu ir nolietojušies, no iedzīvotājiem saņemto naudu apsaimniekotāji spiesti tērēt nevis namu apsaimniekošanai, bet parādu dzēšanai, kaut arī norēķinos ar šo pakalpojumu sniedzējiem ir tikai starpnieki. Lai nepaliktu parādā uzņēmumiem "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltums", apsaimniekotāji samazina izdevumus citām ar apsaimniekošanu saistītām lietām. Tāpēc nav brīnums, ka iedzīvotāji nesaprot, kur paliek viņu nauda, un žēlojas par sliktu apsaimniekošanu.

"Staburaga" vadītājs atceras, ka savulaik uzņēmums "Rīgas ūdens" no iegūtās peļņas atmaksāja daļu dzīvojamo namu apsaimniekotājiem par dzeramā ūdens un kanalizācijas cauruļu uzturēšanu. Bet kopš 2003. gada vairs neatmaksā neko. Apsaimniekotāji lāpa caurumus caurulēs, sedz nemaksātāju parādus par ūdeni, bet pelna "Rīgas ūdens". Toties pašvaldībai piederošajos namos iedzīvotāju parādus par ūdeni vai neuzskaitīto ūdens patēriņu apmaksā Rīgas dome.

Purvciema mikrorajona dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Purvciems" valdes priekšsēdētāja Lilija Osipova nesaprot, kāpēc apsaimniekotājiem jāvāc nauda par iedzīvotāju patērēto ūdeni, kas, viņasprāt, būtu jādara uzņēmumam "Rīgas ūdens".

Pļavnieku dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Pavadonis" valdes priekšsēdētājs Valters Kagainis teic, ka Rīgas domes noteikumos gan ir ierakstīts, ka pašvaldība atbild arī par ielu uzturēšanu starp daudzstāvu dzīvojamo namu pagalmiem. Taču šī atbildība ir vien uz papīra. Ielas pie namiem netiek labotas gadiem. V. Kagainis stāsta, ka pagājušā gada nogalē lūdzis Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Sergejam Dolgopolovam salabot ielas, kuras, ceļot divus sociālos namus līdzās "Pavadoņa" apsaimniekotajiem namiem Pļavniekos, izdangājusi smagā tehnika. Bet S. Dolgopolovs atbildējis, ka sociālo namu projekta īstenošanas ietvaros neesot iespējams finansēt šo ielu labošanu. "Kā var būt divējāda attieksme pret vienas un tās pašas pilsētas iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus pašvaldības budžetā?" jautā dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vadītāji.

Aug iedzīvotāju parādi

V. Kagainis uzskata, ka krīzes laikā valstij un Rīgas pašvaldībai piederošajos monopoluzņēmumos būtu jādomā ne tikai par savu kabatu, bet arī par iedzīvotāju sociālo stāvokli, kas strauji pasliktinās. 2009. gada novembrī kooperatīva "Pavadonis" apsaimniekotajos namos par komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem bija ap 7000 latu lieli parādi. Decembrī parādu apmēri pieauga līdz 20 000 latu, šā gada janvārī – 42 000 latu. Februārī – jau 53 000 latu! Kā domā I. Zāģeris, lielai iedzīvotāju daļai gluži vienkārši nav ko maksāt. Šā gada februārī dzīvokļu īpašnieki bija parādā kooperatīvam "Staburags" 83 167 latus. Salīdzinājumā ar janvāri parādi palielinājušies par 11 128 latiem.

Lilija Osipova atklāj, ka no kooperatīva "Purvciems" apsaimniekotā 21 daudzstāvu nama ar 1670 dzīvokļiem parādos, kas pārsniedz 350 latu, ir aptuveni desmitā daļa dzīvokļu īpašnieku. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu iedzīvotāju parādi pieauguši divas reizes. Bet par ūdeni, siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem apsaimniekotājam jāsamaksā laikā. Citādi parādiem "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens" pieskaitīs soda naudu par katru kavēto dienu.

I. Zāģeris spriež, ka krīzes laikā Rīgas domes un pašvaldības uzņēmumu amatpersonas joprojām domā vairāk par ienākumiem, mazāk – par reālu palīdzību iedzīvotājiem. 2008. gadā par sociālo un iedzīvotāju ienākuma nodokli "Staburags" samaksāja Rīgas domei 43 764 latus. No tiem trūcīgo iedzīvotāju pabalstiem pašvaldība izmaksāja 17 456 latus. 2009. gadā nodokļos samaksāti 50 007 lati. Bet trūcīgo iedzīvotāju pabalstiem pērn pašvaldība izmaksājusi vien 6054 latus. Reizē puse "Staburaga" apsaimniekošanā esošo 1060 dzīvokļu iemītnieku ir pensionāri ar maziem ienākumiem. "Kāpēc no jau tā mazajām pensijām viņiem jāuztur Rīgas domes amatpersonas, kas sēž uzņēmumu valdēs un padomēs?" viņš jautā.

Netiek galā ar nemaksātājiem

L. Osipova un I. Zāģeris teic, ka pensionāri, cilvēki ar maziem ienākumiem par dzīvokļiem parasti norēķinās līdz pēdējam santīmam. Bet tīšām nemaksā pietiekami turīgi ļaudis, kuriem ir savs bizness un kredīti bankās. Diemžēl ar nemaksātājiem apsaimniekotāji vieni paši netiek galā.

Piemēram, "Staburaga" prasību par komunālo maksājumu 2416 latu parāda piedziņu Maskavas ielas dzīvokļa īpašniekam Ivanam Borovikam apmierinājusi gan administratīvā tiesa, gan apgabaltiesa. Taču apgabaltiesas spriedumu nemaksātājs pārsūdzējis Augstākajā tiesā, kas gaidāma tikai šā gada rudenī. Tādējādi gals tiesāšanās procesam, kas ilgst kopš 2007. gada, tik drīz nav sagaidāms. L. Osipova atgādina, ka savulaik gribēja izveidot tā sauktās dzīvokļu tiesas, kas visus strīdus, tostarp parādu lietas, izšķirtu pāris nedēļās. Taču šo tiesu izveidošana kārtējo reizi palika uz papīra. Kamēr gadiem ilgi velkas tiesāšanās, tikmēr parādus par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem apsaimniekotāji spiesti nosegt uz godprātīgo maksātāju rēķina un samazinot kārtējiem remontiem nepieciešamos izdevumus.

Deputāti piekrīt – nav taisnīgi

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāte Inguna Rībena ("Jaunais laiks") teic, ka gan iedzīvotāju parādi, gan dzīvojamo namu apsaimniekotāju saimnieciskās attiecības ar monopoluzņēmumiem ir reālas problēmas, kurām vajadzīgs atrisinājums. Komisijā par tām esot spriests vairākkārt kopš pagājušā gada pavasara. Diemžēl nekādu konkrētu atrisinājumu nav. Turklāt iedzīvotāju parādu problēma vēl esot izskatīšanas darba kārtībā, taču monopoluzņēmumu peļņas lietas un iespējamie ierobežojumi, lai mazinātu sociālo spriedzi, vairs netiek cilāti vispār. Viņasprāt, tas nav taisnīgi, jo, kā nesen publiski atklājies, vairāk nekā 300 uzņēmuma "Rīgas siltums" amatpersonām mēneša atalgojums rakstāms ar četru ciparu skaitli. Būtībā Rīgas iedzīvotāji ar maziem ienākumiem arī uztur monopoluzņēmumu amatpersonas.

Saeimas deputāte Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība) domā, ka, atstājot novārtā šo problēmu risinājumu, apsaimniekotājiem draud izputēšana. Viens no priekšlikumiem, kā atrisināt parādu problēmu, – piedzīt parādus no ļaunprātīgajiem nemaksātājiem bezstrīda kārtībā. Savukārt iedzīvotājiem, kuri nespēj maksāt, sniegt pašvaldības un monopoluzņēmumu atbalstu. Viens no atrisinājumiem, viņasprāt, būtu monopoluzņēmumiem noslēgt līgumus ar pašiem iedzīvotājiem, kas ļautu apsaimniekotājiem nebūt par starpniekiem norēķinos par siltumu un ūdeni.

VIEDOKĻI

Uzņēmumos atsperas uz noteikumiem

Ko par apsaimniekotāju pārmetumiem saka pašvaldības uzņēmumos "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltums"? Kāpēc apsaimniekotājiem jābūt starpniekiem naudas iekasēšanā par ūdeni un siltumu?

"Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks skaidro, ka uzņēmumā ievērojot pašlaik spēkā esošos tiesību dokumentus. Ministru kabineta noteikumi par ūdens tarifu aprēķināšanas metodiku vairs neparedz atmaksāt daļu peļņas namu apsaimniekotājiem. Savukārt Rīgas domes noteikumi nosaka atbildību par to, kādus ūdens un kanalizācijas cauruļvadu posmus apkalpo SIA "Rīgas ūdens" un kādus – apsaimniekotājs. Atbildība par tiesību dokumentiem jāprasa tiem, kas tos izdevuši. Pašlaik Rīgas namu apsaimniekotāju parādi par ūdeni sasniedzot 5 miljonus latu.

"Rīgas siltuma" informācijas nodaļas vadītāja Linda Rence atzīst – šoziem parādi par piegādāto siltumu ir pieauguši. Bet parādu summas neatklāj. Tā kā līgumi par siltuma piegādi tiek noslēgti ar apsaimniekotājiem, no viņiem arī prasa norēķinu. "Rīgas siltums" gan atbalstot pāreju uz individuālo siltuma uzskaiti katrā dzīvoklī. Taču, kamēr šādu uzskaiti nav iespējams ierīkot katrā dzīvoklī, nav nozīmes noslēgt individuālus līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem.

ZIGFRĪDS DZEDULIS

Latvijas Avīze
www.la.lv

Latvijas Avīze