Deputāti izprot nepieciešamību nodrošināt bērniem vietas bērnudārzos, bet politisku lēmumu pieņemt neuzdrošinās

Nacionālā ziņu aģentūra LETA, 2011. gada 10. maijā

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pauda izpratni par nepieciešamību nodrošināt bērniem vietas bērnudārzos, bet politisku lēmumu pieņemt tā arī neuzdrošinājās.

Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) Vispārējās izglītības likumprojekta otrajam lasījumam bija iesniedzis priekšlikumu par pirmsskolas izglītības pieejamību, paredzot, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina obligātu bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai no pusotra gada vecuma un sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma.

Nosakot šādu likuma normu, vecākiem būtu iespēja vest bērnus uz bērnudārzu un pašiem atgriezties darba tirgū. Patlaban daudzas pašvaldības nespēj piedāvāt bērniem no pusotra gada vecuma vietu bērnudārzā. Vislielākās problēmas ir Rīgā, kur rindā uz pašvaldības bērnudārzu gaida aptuveni 5000 bērnu. Visi deputāti izprata šī priekšlikuma nozīmi.

Priekšlikumu atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji - parlamentārā sekretāre Daiga Reča un Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis, taču to nevar īstenot dzīvē, jo nav finansējuma. Grīnis stāstīja, ka patlaban bērnudārzs nav pieejams aptuveni 20 000 līdz 27 000 bērnu. "Atskaites par pagājušo gadu rāda, ka viena bērna izmaksas bērnudārzā ir 1300 latu gadā, tas nozīmē, ka pašvaldībām būtu nepieciešami 35 miljoni latu."

Deputātes Ingūna Rībena (V) un Janīna Kursīte-Pakule (V) uzsvēra, ka pēdējos mēnešos izveidotas vairākas darba grupas demogrāfijas jautājumu risināšanai, tādēļ šī priekšlikuma atbalstīšana būtu reāla rīcība, ja nē, tad runāšana par demogrāfiju kā valsts prioritāti ir raksturojama: "Ar vienu roku darām vienu, ar otru roku - otru."

Rībena aicināja vienoties par principu, ka jau pieejamie pašvaldību finanšu resursi ir jānodrošina vienlīdzīgi visiem vecākiem. Ints Dālderis (V) pauda uzskatu, ka pašvaldības, vienlīdzīgi sadalot jau esošos līdzekļus visiem bērniem un vienkāršojot pārlieku augstās normatīvās prasības, varētu nodrošināt vietas lielākam bērnu skaitam un tām nevajadzētu būvēt jaunus un dārgus bērnudārzus.

Latvijas Privāto pirmskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa aicināja deputātus izbeigt bezjēdzīgās diskusijas, kas ilgst jau vairākus gadus un veicina ģimeņu aizbraukšanu no Latvijas, ēnu ekonomikas attīstību, darbojoties nelegālām auklēm un bērnudārziem, un pašvaldību interpretāciju par normatīvajiem aktiem. Kājiņa rosināja noteikt likumdošanā, ka pašvaldības savstarpējos norēķinos par pakalpojumiem maksā ne tikai pašvaldību dibinātām pirmsskolas izglītības iestādēm, bet arī privātajām izglītības iestādēm.

Deputāts Nikolajs Kabanovs (SC) uzskata, ka ierēdņu diktatūra ņems virsroku pār politiķiem. "Sākumā visi atbalstīja priekšlikumu, bet pēc tam sāka runāt pretējo, un runas kļuva liekulīgas. Visiem ir saprotams, ka ir jāpanāk politiska vienošanās, bet ierēdņiem ir jāstrādā un jāievieš dzīvē jaunās normas. Bērnudārzu problēma vecākiem ir ļoti aktuāla. Vislabākais variants ideju nobremzēšanai ir izveidot jaunas darba grupas, kuras pēc gada secinās, ka nav līdzekļu, bet tajā pašā laikā līdzekļi tiek atrasti bezjēdzīgiem projektiem bez jebkādām diskusijām," teica Kabanovs.

Komisija arī sāka diskusiju par to, vai būtu iespējams visiem pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem nodrošināt algas no valsts mērķdotācijām, jo patlaban algu no valsts mērķdotācijām saņem tikai tie skolotāji, kuri gatavo piecus un sešus gadus vecus bērnus skolas gaitām. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomniece Olga Kokāne uzskata, ka tādā gadījumā pašvaldības ietaupīto finansējumu varētu novirzīt bērnudārzu uzturēšanai.

Pēc plašām diskusijām un viedokļu uzklausīšanas tika nolemts, ka IZM līdz 8.jūnijam būs jāizanalizē un jāsagatavo priekšlikumi, kuros normatīvajos aktos ir nepieciešams veikt grozījumus, un sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LPS jāizstrādā finansēšanas modelis, lai visiem Latvijas bērniem būtu vienlīdzīgas iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes no pusotra gada vecuma.

Pēc mēneša deputāti turpinās skatīt grozījumus Vispārējās izglītības likumprojektā, kā arī atvērs un veiks grozījumus Izglītības likumā par izglītības iestāžu finansēšanas kārtību.

DAIGA KĻANSKA
www.leta.lv