Ingūna Rībena

Ķīnas komunisti Saeimā aģitē komunisma upuru piemiņas dienā

Portāls "Kas jauns?", 2011. gada 25. martā

Pēdējā laikā Ķīnas augsta ranga amatpersonas izvērš propagandu Latvijā. Šorīt Saeimā viesojās Ķīnas „tibetologu” delegācija, lai klāstītu, cik brīnišķīgi tibetiešiem klājas „lielā brāļa” paspārnē. Pēdējos trīs gados ir apcietināti apmēram 70 tibetiešu rakstnieki, blogeri, mūziķi kultūras darbinieki, Tibetā iepludina ķīniešus, skolās tibetiešu bērniem uzspiež mācības ķīniešu valodā — par to, protams, viesi nerunāja.

Delegāciju vada Ķīnas Sociālās akadēmijas ģenerālsekretāra vietnieka Hao Šiujuaņs, viesus pie Saeimas sagaidīja „Biedrības Latvija – Tibetai” pārstāvju pikets. Ar piketētājiem Ķīnas delegācija netikās, taču par situāciju okupētajā Tibetā atgādināja Tibetas atbalsta grupas deputāti. Vakar viņi sprieda, vai vispār ir jēga iet uz šo tikšanos.

„Bija deputāti, kas uzskatīja, ka tam nav jēgas, arī es. Esmu jau tikusies ar šiem kompartijas deleģētajiem sūtņiem un zinu viņu demagoģiju. Turklāt tikšanās ir tikai stundu gara, pieaicinot Ķīnas sadarbības grupu, kas ir gandrīz puse parlamenta, tā ka šī saruna ir visai nosacīta. Daļa izvēlējās kā protesta formu tajā neklausīties,” kasjauns.lv teic deputāte Ingūna Rībena, kura arī bija piketā.

Savukārt deputāte Silva Bendrāte nolēma izmantot šo pasākumu, lai pajautāju Ķīnas viesiem — vai viņi zina, kāpēc šodien, 25. martā, Latvijā izkārti karogi ar sēru lentām. Zīmīgi, ka šīs vizītes sakrīt ar būtiskiem datumiem. Šodien ir komunisma upuru piemiņas diena, pieminot 1949. gada deportācijas.

Ķīnieši iebilduši, ka nevajag vērst naidu pret bijušo PSRS režīmu pret tagadējo Ķīnu, delegācijas vadītājs gan bildis, ka ir apmeklējis Okupācijas muzeju. „Pirms pieciem gadiem bija līdzīga delegācija, nekas nav mainījies. Tā pati vecā propaganda, meloja acīs skatoties,” kasjauns.lv stāsta deputāte Silva Bendrāte. Atkal stāstīts par Tibetas miermīlīgu atbrīvošanu 1959. gadā, nepieminot toreiz nogalinātos 80 000 cilvēku un 6000 nopostītos klosterus.

„Viņi noliedz, ka Tibeta jebkad bijusi neatkarīga valsts,  noraida, ka Tibeta varētu saņemt autonomiju, saglabājot savu kultūru, valodu, dabu,” Ķīnas viesu attieksmi raksturo Bendrāte. „Mums stāstīja par lielo darbu Tibetas industrializācijā, bet patiesībā viņi Tibetu pārveido pēc sava ģīmja un līdzības.” Bijis skaidrs, ka ne par tibetiešu tiesībām uz savu valodu un kultūru, ne plašajām represijām, šie viesi nerunās. Delegācijā bijis arī budistu mūks — gluži kā latviešu tautumeita PSRS laikā Kremlī.

10. martā, Tibetas dienā, Latvijā viesojās Ķīnas Komunistiskās partijas Starptautiskā departamenta vadītājs Dzjanžujs, tiekoties pat ar Valsts prezidentu un premjeru — diezgan savādi savam statusam, jo viesis tomēr nebija ne prezidents, ne valdības vadītājs. Latvijā viņš ieradās savas Āfrikas turnejas noslēgumā.

Mūsu politiķu lielas daļas nostāju spilgti parādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa („Vienotība”), bijušā Latvijas Institūta direktora izteikumi sarunā ar Tibetas atbalstītāju, dzejnieci Liānu Langu. Kamēr dzejniece atbalstīja tibetiešu tiesības uz brīvību un savu kultūru, deputāts prātīgi bilda, ka mēs taču nevaram ietekmēt Ķīnas valdību. Aktīva iestāšanās par cilvēktiesībām? Tad Latvija nevarēs runāt ar pusi pasaules valstu — tā Kalniņš. Tomēr viņš ir izvēlējies būt Saeimas Tibetas atbalsta grupā.

Tajā pašā laikā „Vienotības” pārraudzītā Ārlietu ministrija ir paudusi atbalstu uzbrukumam Lībijā — nevis sarunas un bizness ar pulkvedi Kadafi, bet bombardēšana.

„Ja runa ir par naudu, nevis sirdsapziņām, tad ļaušos ironijai un aicinu mūsu vadošos politiķus būt konsekventiem un jau tuvākajā laikā uzaicināt ciemos Muamaru Kadafi. Nevar vienlaicīgi atgādināt par Latvijas vēsturisko pieredzi, kad 90. gadu sākumā cerējām uz tūlītēju ārvalstu atbalstu un nerunāt par okupēto Tibetu un tās kultūras iznīcināšanu,” teic „Biedrības Latvija – Tibetai” valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja.

Ja nu par izdevīgo sadarbību ar Ķīnu — Ārlietu ministrijas mājas lapā pēdējie dati ir par 2008. gadu. Latvija eksports uz Ķīnu bijis 20,3 miljoni eiro, Ķīnas imports — 270,6 miljoni. Bilance — mīnus 250,3 miljoni eiro.

MĀRIS PUĶĪTIS