Deputāti atceras par vēsturi

Laikraksts "Latvijas Avīze", 2011. gada 17. februārī

Ieinteresēta par akadēmisko vēsturnieku viedokli un viņu darbu izmantošanas iespējām izglītības laukā, vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pie sevis bija aicinājusi Valsts prezidenta administrācijas Latvija Vēsturnieku komisijas locekļus.

Tikšanās iekrita tieši Ēnu dienā, kamdēļ pusotru stundu ilgajās diskusijās varēja noklausīties arī kāds desmits skolu jauniešu, uz kuriem daudz kas no sacītā tieši attiecās. Deputāti no Inas Druvietes („Vienotība”) vadītās komisijas kopumā pauda pozitīvu gatavību aizpildīt robus savā kompetencē. Tā Okupācijas muzeja pārstāvis Valters Nollendorfs, atbildot uz Janīnas Kursītes („Vienotība”) atzinīgajiem vārdiem par muzeja darbību un mudinājumu turpināt izglītojošās funkcijas populārā, ne akadēmiskā stilā, aicināja Saeimas deputātus „paciemoties pie mums +8 °C temperatūrā”. Turklāt tādu temperatūru muzejā šajās saltajās dienās iespējams uzturēt tikai ar milzīga elektroenerģijas patēriņa palīdzību. Nollendorfs dalījās ar klātesošajiem bažās par muzeja pārbūves nākotni („LA” par to rakstīja 10. februāra numurā). Tikmēr deputāti nevarēja atturēties, neuzdodot interneta komentāros bieži manīto jautājumu, kādiem mērķiem tad tiks izmantots Austrālijas latvieša Jura Graudiņa testamentārais mantojums – 130 tūkstoši latu –, kurus muzejs saņēma janvārī. Uz to tika paskaidrots, ka šī nauda, tāpat kā agrākie ziedojumi, noguldīta bankā. Protams, visu varētu ļoti ātri iztērēt, taču nez vai tas būtu prātīgi, jo muzejam jādomā par operatīvajiem izdevumiem, kas gadā veido apmēram 300 tūkstošus latu. Valsts nesedz ne desmito daļu no šīs summas.

Uz komisijas sēdi līdzās Izglītības ministrijas pārstāvjiem bija ieradušies gandrīz visi Latvijas vēsturnieku komisijas locekļi – Inesis Feldmanis, Irēne Šneidere, Antonijs Zunda, Daina Bleiere, Valters Nollendorfs, Heinrihs Strods, Kārlis Kangeris. Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs profesors Feldmanis uzsvēra, ka vienmēr atbalstījis Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu skolās. „Skolotāji parasti meklē kādus pretargumentus, taču viņi aizmirst pašu galveno – Latvijas vēsture ir nacionāla vērtība un skolēni par to jāinformē. Ja vēsturi skata no kosmopolītisma pozīcijām, tā zaudē nozīmi un nevienam vairs nav vajadzīga.” Profesors Feldmanis te saņēma pilnīgu Inas Druvietes atbalstu. Sekoja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Gunta Vasiļevska skaidrojums, ka ilgi gaidītā pāreja uz Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanu notiks jau šā gada 1. septembrī. Šogad Latvijas vēsturi sāks mācīt 6. klasē, nākamgad tai pievienosies 7. klase un tā līdz 9. klasei. Mācību līdzekļu izstrādē lieli nopelni ir Vēstures skolotāju biedrībai, savukārt skolotāji izmanto Vēsturnieku komisijas rakstos izklāstītos faktus.

Ingūnai Rībenai („Vienotība”) šķita, ka izglītot vēstures lietās būtu derīgi arī Latvijas diplomātus, jo viņu zināšanas un spējas skaidrot mūsu valsts vēsturi citiem ne vienmēr esot pienācīgā līmenī. Izrādās, agrāk tāda veida sadarbība starp Vēsturnieku komisiju un Ārlietu ministriju patiesi bijusi, taču finansiālu apsvērumu dēļ apsīkusi.

Deputātus interesēja arī Krievijas – Latvijas divpusējās vēsturnieku komisijas dibināšanas procesa gaita, taču latviešu vēsturniekiem jaunumu nebija, jo Krievija uz pagājušā gada beigās izteiktajiem Latvijas ierosinājumiem līdz šim nav atbildējusi. Tādējādi viss pagaidām palicis ieceru līmenī. „Uz rezultātiem droši vien būs jāgaida vēl ļoti ilgi. Neviens, izņemot mūs, jau nesteidzas. Krievija absolūti nesteidzas,” sacīja Inesis Feldmanis. Viņš atkārtoja agrāk uzsvērto, ka par vēsturnieku sadarbību varēs runāt tikai tad, ja Krievija vēsturi uztvers kā zinātni, nevis mītu apkopojumu vai ideoloģiskas cīņas ieroci. Ja tādas uztveres nebūs, „tad nekas nevar sanākt”.

VIESTURS SPRŪDE


Latvijas Avīze
www.la.lv

Latvijas Avīze