Lestene bija aplenkta

Laikraksts "Latvijas Avīze" 2006. gada 17. marts

Politiskā kņada ap 16. martu šogad bija nokļuvusi arī līdz Lestenei. Uz krustojumiem, kas veda uz latviešu karavīru Brāļu kapiem, dežurēja bruņuvestēs tērpti militārie policisti, kas apturēja automašīnas, neko gan īpaši nepārbaudīja, taču – pēc visa spriežot – meklēja ko aizdomīgu vai vismaz sejās mēģināja sazīmēt ļaunus nolūkus. Faktiski Lestene bija aplenkta no visām pusēm. Pašos Brāļu kapos – policistu un zemessargu vienības un vēl viena pārbaude. Līdz šim nebijuši drošības pasākumi. Tik tālu nu esam savā zemītē – jābaidās pat pie pašu karavīru kapiem! Tomēr pusotru stundu garais piemiņas brīdis, spīdot spožai pavasara saulei un sniegbaltam sniegam klājot kapu zālienu, aizritēja bez ekscesiem. Tas sākās ar klusuma brīdi kritušajiem karavīriem, nesen mirušajam leģionāram dzejniekam Andrejam Eglītim un bijušajam Igaunijas prezidentam Lennardam Meri, kurš atšķirībā no mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nekaunējās no leģionāru sabiedrības.

Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija savā uzrunā mazliet ironiski norādīja uz lielajām nepatikšanām, ko leģionāri sagādājuši valdībai, viņu dēļ pat slēgts Brīvības piemineklis, uz kura rakstīts "Tēvzemei un Brīvībai". Tie bija vārdi, ar kuriem latviešu karavīri gāja kaujā, bet tagad? "Labi, ka mums vismaz ir kapi, kur pulcēties," teica E. Skreija. "Mūsu pretiniekiem grūti saprast, ka ne visu izšķir ieroču spēks, bet gan gara spēks. Paies laiks, un taisnība augšāmcelsies."

Pēc mācītāja uzrunas un kopējas lūgšanas ziedus nolika un uzrunas teica politiķi. Saeimas deputāts no "TB"/LNNK Pēteris Tabūns atklāja, ka viņam pirmoreiz ir tik liels kauns par savu valdību, Valsts prezidenti un Rīgas domi, kas liedza leģionāriem doties pie Brīvības pieminekļa.

Tādi kā mazliet nokaunējušies ziedus nolika Tautas partijas Saeimas deputāti Juris Dalbiņš un Dzintars Ābiķis. Toties Saeimas deputāti Jānis Strazdiņš un Andis Kāposts bija vienīgie, kas savu partiju ZZS pārstāvēja ne tikai ar ziediem un uzrunu, bet arī karogu. Leģionāru priekšā pie Mātes tēla ar noliektu galvu nebaidījās parādīties arī Saeimas deputāti Juris Dobelis un Dzintars Rasnačs, "Jaunais laiks" bija manāms tikai pūlī (Liene Liepiņa, Ingūna Rībena, kā arī Vaira Paegle no Tautas partijas), savrupi stāvēja "Jauno demokrātu" vadītājs Māris Gulbis ar domubiedriem, nemanīja Pirmās partijas, kreiso politiķus.

No citām partijām bija "Visu Latvijai!", kuras priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka, ja tauta ir dzīva, tai nevar aizliegt pacelt karogus, pieminēt varoņus un tuvoties savām svētajām vietām – diemžēl pašreiz valdošie politikāņi to izdarīja...

Vārds "kauns" piemiņas brīdi izskanēja vairākkārt. Manuprāt, ļoti precīzi teica "Daugavas vanagu" pārstāvis Valdis Kursietis: "Visā pasaulē tiek runāts, ka terorismam un teroristiem nedrīkst piekāpties. Bet ko izdarīja mūsu valsts augstākās amatpersonas? Neko citu kā, aizliedzot leģionāriem iet pie Brīvības pieminekļa, padevās terorismam. Par to man liels kauns."

ARTIS DRĒZIŅŠ

Latvijas Avīze
www.la.lv

Latvijas Avīze