Koncertzāles liktenis "Jaunā laika" rokās

Laikraksts "Diena", 2007. gada 23. janvārī

2004. gadā noslēgtais nodomu protokols paredz, ka Rīgas dome iesaistās projektā, sedzot 20% no tā izmaksām Balsojums pret koncertzāli uz AB dambja ir balsojums pret koncertzāli vispār, - dienu pirms izšķirošā balsojuma Rīgas domē (RD) deputātiem sacīja kultūras ministre Helēna Demakova (TP). Savukārt Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) pēc tikšanās pirmdien norādīja: "Rīt katrs mūsu frakcijas deputāts balsos saskaņā ar savu sirdsapziņu," darot zināmu, ka frakcijai otrdien noteikts brīvais balsojums. Taču viņš piebilda: "Šobrīd es nezinu nevienu kolēģi, kurš būtu gatavs atbalstīt koncertzāles projektu." Projektam bez Jaunā laika (JL) deputātu balsīm pagaidām nav domnieku balsu vairākuma, tādēļ zāles likteni var izlemt viņu balsojums.

Kultūras ministrija un Valsts aģentūra "Jaunie Trīs brāļi" no RD gaida konceptuālu atbalstu projektam. 2004. gadā RD un Kultūras ministrijas noslēgtais nodomu protokols paredz, ka dome iesaistās projektā, sedzot 20% no tā izmaksām. Koncertzāles kopējās izmaksas tagad tiek lēstas ap 63 miljoniem latu, tādējādi 20% būtu 12,6 miljoni latu. Tomēr Jauno Trīs brāļu preses sekretāre Elīna Bīviņa uzsver - precīzas summas nosaukt nav iespējams, par tām runās vēlāk. Kultūras ministre jau agrāk teikusi, ka valsts ir ar mieru ieskaitīt par RD ieguldījumu infrastruktūras (satiksmes ceļu utt.) sakārtošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai un koncertzālei. Kā uzsver E. Bīviņa, Ls 360 000 RD jau ieguldījusi, izstrādājot vīziju satiksmes problēmu risināšanai Daugavas kreisajā krastā pie Akmens tilta. Jāuzsver, ka dome otrdien balsos vienīgi par to, vai ļaut sākt koncertzāles tehniskā projekta izstrādi, nevis par koncertzāles finansējuma apjomu. Kā uzsver E. Bīviņa, arī pēc balsojuma "būs vēl daudz iespēju domē par šo projektu diskutēt".

Pēdējos mēnešos partija "Jaunais laiks" vairākkārt izvirzījusi iebildumus pret koncertzāles projektu. Uzsvērts, ka AB dambis nav piemērota vieta celtniecībai, izvēlētā vieta sadārdzinot projektu, nav skaidras ēkas izmaksas, koncertzāle radīs papildu slodzi transporta sistēmai. Kā norāda arhitekte Zaiga Gaile, no ekonomiskā viedokļa par projektu pateikt vairāk, nekā jau skaidrots aptuvenajās, pēc Vācijas izcenojuma aprēķinātajās izmaksās, šajā projekta posmā nav iespējams, un arhitektūrā tā ir ierasta prakse. Tomēr, pirms virza projektu apspriešanai, viņasprāt, būtu nepieciešama pamatīga AB dambja izpēte. Pašlaik skaidrs vien, ka ēku iespējams celt, stiprinot to ar pāļiem dolomīta slānī, bet nav skaidrs, cik nopietna rekonstrukcija nepieciešama pašai dambja konstrukcijai. Koncertzāles cēlāji savukārt norāda, ka pilsētai dambis būtu jāatjauno arī tad, ja koncertzāli tur nebūvēs, tādēļ tā rekonstrukcija par valsts līdzekļiem uzskatāma par investīciju.

Pirmdien RD organizētajā projekta skaidrošanā H.Demakova arī uzsvēra deputātu juridisko un morālo atbildību. "Valsts RD nesūdzēs tiesā par nodomprotokola neievērošanu. Bet politiskā pārmantojamība RD pastāv, tādēļ mākslinieki varēs domi iesūdzēt," viņa norādīja, uzsverot, ka RD deputātu balsojums ar vārdiem tikšot iegravēts plāksnē un iemūrēts koncertzāles vestibilā.

Koncertzāles projektu atbalsta Tautas partija, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, tātad 25 no 60 domes deputātiem. Pret celtniecību ir apvienība Dzimtene/Latvijas Sociālistiskā partija, apvienības Saskaņas centrs un PCTVL deputāti. Tādējādi koncertzāles likteni izšķirs 14 partijas JL deputātu balsojums.

Kas notiks ar koncertzāles projektu, ja domnieki to neatbalstīs?

Andis Sīlis, arhitekts, Rīgas koncertzāles projekta autors

Iestāsies pauze, notērēsim laiku muļķīgās politiskās cīņās. Un tad būvēsim to pašu projektu tai pašā vietā ar lielākām izmaksām. Nedomāju, ka Rīgā atradīs citu vietu, kurā būvniecība būtu lētāka. Celtniecības veids uz AB dambja ne ar ko neatšķiras no celtniecības citur, jo augsti gruntsūdeņi Rīgā ir visur. Dambis pilsētai būs jārekonstruē jebkurā gadījumā, bet tagad ir iespēja to darīt par valsts naudu.

Gidons Krēmers, vijolnieks, kamerorķestra Kremerata Baltica vadītājs

Latvijas un Rīgas kultūras dzīvē jauna koncertzāle ir absolūti nepieciešama. Mēs nedrīkstam dzīvot tikai pagātnē un lepoties ar savām Eiropas tradīcijām - jāskatās uz priekšu. Mūzikai jāceļ jauna MĀJA, kurā ar prieku dzīvos īsta māksla, pasaules slavenie mākslinieki, dāvinot skaņas mums visiem. Šķirties no tāda projekta būtu liela kļūda, par kuru maksās visas Latvijas imidžs.

Helēna Demakova (TP), kultūras ministre

Valstij ir zināmas sviras. Es nekad ne no kā neesmu atkāpusies. Cilvēki, lielās autoritātes kā Māris Sirmais, Raimonds Pauls utt. tic, ka koncertzāle tiks uzbūvēta. Vai tiešām mēs dzīvojam tāpēc, lai piekrāptu mūsu klausītājus un mūsu ģēnijus? Ir ieguldīti divarpus gadi un milzīgi līdzekļi. Tādēļ jau mēs dzīvojam, lai nebūtu Rīgā tikai laimētavas.

Inguna Rībena (JL), bijusī kultūras ministre

Nekas ārkārtējs nenotiks. Mums vienkārši būs vairāk laika atbildēt uz tiem jautājumiem, uz kuriem šobrīd neviens pat nav mēģinājis atbildēt. Šis sasteigtais, politiski virzītais projekts nav adekvāts tai vajadzību kopsummai, kas ir Rīgā un Latvijā kopumā. Kultūras iespējamības nav sabalansētas ar bērnudārziem, pensijām, dzīvokļiem Rīgā, kur nu vēl Latvijā.

Juris Naudžuns, Rīgas Tehniskās universitātes profesors

Ja koncertzāli neuzbūvēs, tās ietekme uz satiksmi nebūs nekāda. Ja uzbūvēs, būs papildu problēmas. Tomēr jāņem vērā, ka problēmas ir jau tagad un situācija, palielinoties auto skaitam, ar katru dienu pasliktinās tik un tā. Transporta sistēma ir pārslogota. Protams, ir jāizstrādā risinājums.

ZANE RADZOBE

DIENA
www.diena.lv