Izgāšanās

Laikraksts "Diena", 2007. gada 25. janvārī

Kā āži uz laipas

Otrdien Rīgas domē balsojumā par akustiskās koncertzāles celtniecību tieša konfrontācija sanāca Jaunajam laikam (JL) un Tautas partijai (TP). Pirmie ir galvenie celtniecības pretinieki, otrie - projekta galvenie virzītāji. Aiz TP domnieku mugurām stāv kultūras ministre Helēna Demakova, aiz JL deputātiem - bijusī kultūras ministre Ingūna Rībena. Nebūtu pareizi izlikties nemanām, ka diskusijā par koncertzāli visai nozīmīga loma ir cilvēka faktoram. Šajā gadījumā tagadējai un bijušajai kultūras ministrei.

Mazāk nekā puse domnieku nobalsoja par koncertzāles celšanu iepretim Vecrīgai, uz AB dambja. Uzreiz jāpasaka, ka koncertzāles pretinieku kopums bija dīvains, Rīgas domē līdz šim nebijis. Kopā ar JL balsoja daļa kreiso (rubikieši, daļa PCTVL deputātu). TP sabiedrotajos tika, dabiski, pārpalikušie koalīcijas partneri (Latvijas Pirmā partija (LPP) un TB/LNNK) un arī opozīcijā esošie sociāldemokrāti.

Tehniski koncertzāli uz dambja var uzcelt. Visas runas par nepareizu vietu vai neglītu ēku ir subjektīvi pārspriedumi. XIX gadsimta pēdējā trešdaļā bija ne mazums cilvēku, kas uzskatīja, ka Eifeļa tornis (sākotnēji iecerēts kā pagaidu būve) kropļo Parīzes seju.

Vienmēr ir varēts un arī turpmāk varēs atrast sociālas dabas iebildumus pret naudas izlietošanu "neracionālām" jaunbūvēm un tām pielīdzināmiem projektiem. Pirms 16 gadiem interfrontisti protestēja pret kādreizējo nosaukumu atdošanu Rīgas ielām - "vispirms pabarojiet tautu". Savā ziņā viņiem bija taisnība: pēc ielu pārdēvēšanas veikali pilnāki nekļuva.

Domes TP frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš paudis neizpratni, ka "dome nobalso pret koncertzāles projektu, ko pilsētai dāvina valsts". Dāvināt jau dāvina - pilsētai, kas ir valstij piederīga. Tikai dāvanai līdzi nāk "iesaiņojums" - infrastruktūras izbūve atvēlēta Rīgai, un, jā, var diskutēt, vai finansiāli tas pilsētai ir pa spēkam, vai bez valdības naudiska atbalsta nu nekādi neiztikt.

Ja bija skaidrs, ka konkrētajā balsojumā koalīcijas partneru domas dalīsies, to varēja pārcelt uz vēlāku laiku (kā divreiz aicināja JL), lai rastu skaidrību, vai koalīcijas partijas nespēj atrast kopīgu valodu tikai šajā jautājumā, vai koalīciju tricina tikai domstarpības, vai arī tomēr ir darīšana ar pretrunām.

TP vājums Rīgas domē nevar neatbalsoties valdībā, kur partijai ir vadošas, bet ne noteicošas pozīcijas. Otrdienas domes balsojumam ir blakus sekas: tas pastiprina valdības koalīcijas "mazāko brāļu" nozīmi. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) "tēvs", smagos kriminālnoziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs jau paziņojis, ka robežlīguma noslēgšana "nav pats svarīgākais". Iespējams, iecerējis saņemt kādu indulgenci pret ZZS atbalstu līgumam. Koncertzāles sakarā nevar nepamanīt, ka Ventspils naftai piederošā Neatkarīgā Rīta Avīze šo projektu nosaukusi par "absurdu" un vainu par balsojuma izgāšanu uzvēlusi kultūras ministrei Demakovai. Tagad Kultūras ministrija sola gatavot iesniegšanai Saeimā likumu par koncertzāli, taču pēc ventspilnieku izlēcieniem jājautā, vai tāda likuma pieņemšanai varēs nodrošināt vairākumu parlamentā. Vēl trešdienas vakarā parādījās iespēja, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) varētu domes lēmumu pasludināt par nelikumīgi pieņemtu. Juridiskais šahs acīmredzot turpināsies.

Pirms diviem gadiem Rīgas domē ar pūlēm tika sastiķēta labējo partiju koalīcija: JL, TP, LPP un TB/LNNK. Kopumā 31 balss (no 60), tāds paknaps iztikas minimums. Ja balsojumu par koncertzāli aplūkojam kā koalīcijas noturības pārbaudi, jāatzīst, ka tā nav izturēta. Varbūt Rīgas domniekiem derētu uz kādu nedēļu doties grupveida atvaļinājumā, lai padomātu, kā nevis drupināt, bet nostiprināt koalīciju.

ASKOLDS RODINS

DIENA
www.diena.lv