Trīs brāļu projekti turpināsies

Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai", 2007. gada 14. martā

Jostas savilkšana uz Trīs brāļu megaprojektiem neattieksies

Lai gan valdība deklarējusi skaļus inflācijas mazināšanas plānus, kas varētu skart dažādas nozares, uz pašiem lielākajiem - valsts aģentūras Jaunie "Trīs brāļi" (JTB) realizētajiem - projektiem šī jostas savilkšana neattieksies.

Pēdējās dienās gan izskanējusi informācija, ka valdība varētu apturēt JTB projektus - augsni tai radījuši finanšu ministra Oskara Spurdziņa (TP) izteikumi partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas sēdē. "JL vienkārši sadzirdēja to, ko gribēja sadzirdēt," Neatkarīgajai ironizēja kāds anonīms informācijas avots.

Ne tā sapratuši...

Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja (LMM) projekti ir apturēti, - šādi finanšu ministra O. Spurdziņa teikto sapratuši vairāki JL frakcijas pārstāvji. Aģentūras LETA atreferējumā - ar inflācijas plāna ieviešanu apturēti līdz 2010. gadam. JL pārstāvju sadzirdēto var tulkot ar vēlmi TP pārstāvja pozīciju salīdzināt ar tagad jau bijušā Rīgas mēra Aivara Aksenoka (JL) un viņa vadītās domes negatīvo nostāju balsojumā par koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

Ar O. Spurdziņu Neatkarīgajai vakar sazināties neizdevās. "Ministram [JL frakcijas sēdē] tika uzdots jautājums, vai tiks finansēti JTB projekti, un viņš atbildēja informatīvi - ka nauda budžetā tiem nav paredzēta," O. Spurdziņa nostāju Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Melnace. "Taču Gaismas pils projekts jau virzās uz priekšu, bet abi pārējie šobrīd ir pārāk zaļā stadijā, lai runātu par to finansējumu. Nevar apturēt to, kas vēl nav sācies: kad būs skaidrība par šiem JTB projektiem nepieciešamo finansējumu, tad šis jautājums tiks skatīts valdībā," teica B. Melnace.

Bibliotēku slies novembrī

Ne Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), ne Rīgas koncertzāles, ne LMM projektiem tuvākajā laikā nav nepieciešami papildu līdzekļi no valsts budžeta, tāpēc inflācijas apkarošanas plāns šo projektu realizāciju neietekmēs, informēja JTB komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Kā Neatkarīgajai pastāstīja E. Bīviņa, šā gada valsts budžetā LNB ēkas būvniecības sākšanai (tas notiks 18. novembrī) atvēlēti 9,8 miljoni latu. Savukārt turpmāko finansēšanas kārtību nosaka pērn rudenī valdības akceptētās ilgtermiņa saistības, kas Gaismas pilij garantē 6,9 miljonus latu gadā nākamo 20 gadu laikā. Pašlaik aktīvi turpinās darbs pie minētā projekta realizācijas. Pēdējā novitāte: par aptuveni 5000 latiem tiks veikta ēkas Uzvaras bulvārī 2 arhitektoniskā izpēte. Šā nama konstrukcijas tiks integrētas LNB ēkā, un izpēte neaizkavēs projekta realizāciju, apgalvoja JTB pārstāve.

Jāprecizē koncertzāles vieta

Arī Rīgas koncertzālei vismaz pagaidām finansējums ir pietiekams. Jau 2004. gadā šā projekta realizācijai tika piešķirti 7 miljoni latu (no tiem 1,5 miljoni gan aizgāja Liepājas koncertzālei), un uz 2006. gada beigām no tiem bija atlikuši aptuveni 4,5 miljoni latu. Nauda tērēta skiču projekta izstrādei, konsultantu darbu apmaksai, AB dambja ģeoloģiskajai izpētei, daļa arī pašas aģentūras izveidei. Taču ar atlikušo summu ir pietiekami, lai turpmākos divus gadus strādātu pie ēkas projektēšanas.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgas dome A. Aksenoka vadībā neakceptēja koncertzāles būvniecību uz AB dambja. Tagad Rīgā ir jauni jaunie laiki, un Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) šo ieceri "atbalsta un uzskata, ka koncertzāle ir vajadzīga", Neatkarīgajai pauda viņa preses sekretāre Inga Spriņķe. Dome varētu šo jautājumu izskatīt arī atkārtoti, ja valsts institūcijas to iesniegs, tikai to nebūs iespējams skatīt šādā pašā redakcijā, piebilda I. Spriņķe.

E. Bīviņa apliecināja, ka būvniecības iecere tiks virzīta izskatīšanai domē, "konstruktīvi atbildot uz neskaidrajiem jautājumiem", savukārt valdībai par objekta finansēšanas modeli būs jālemj tikai tad, "kad projektēšanas gaitā būs precizētas projekta izmaksas".

Starp citu, šī mačošanās ar domi JTB nemaz nenāk par sliktu: tik un tā konsultanti no dāņu kompānijas Cowi pašlaik strādā pie priekšprojekta, kura gaitā tiks izvērtētas piecas savulaik ieteiktās iespējamās koncertzāles atrašanās vietas. Šā priekšprojekta izstrāde noslēgsies tikai 2008. gada pavasarī.

Muzejs top pats

It kā visneskaidrākā situācija ir par LMM būvniecību Andrejsalā, bet no finansējuma viedokļa šā objekta dēļ valdībai galva sāpēs vismazāk. LMM projekta realizācijai pašlaik tiek izstrādāts publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis, nosakot, ka valsts uzdevums būs izveidot kvalitatīvu muzeja krājumu, bet privātais investors par saviem līdzekļiem veiks ēkas būvniecību. "Var gadīties, ka muzeju pat uzceļ pašu pirmo - ja piesakās kāds privātais investors -, jo muzeja krājums pašlaik jau top," tā JTB pārstāve. Šādā gadījumā no valsts vēl tiktu prasīts tikai precizēt savu prasību programmu, ko privātais investors būtu spiests ievērot, būvējot ēku.

Iespējamais investors nav tālu jāmeklē - Jaunrīgas Attīstības uzņēmums sen tīko realizēt vērienīgu projektu Andrejsalā, turklāt šī kompānija jau apmaksājusi arhitektu darbu. Aģentūras rīcībā LMM projekta attīstīšanai gan ir Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtie 525 000 latu, taču tie pat nav aiztikti - nav bijis tādas vajadzības.

Pusmiljons aģentūrai

Saeimas deputāte Inguna Rībena (JL) gan paudusi bažas, ka JTB turpmākā pastāvēšana būs "milzīgu līdzekļu izšķiešana", tiesa, arī viņa minētajā frakcijas sēdē bija sapratusi, ka daļa projektu apturēti. "JTB projekts nav apturēts, un aģentūra darbu turpinās, taču naudu varētu novirzīt lietderīgāk," aģentūra LETA atreferē O. Spurdziņa teikto.

JTB dibināta 2005. gada aprīlī, un tās darbības sākšanai un aktivitātēm līdz 2005. gada beigām vien tika piešķirti 613 975 lati. Šogad aģentūra no valsts budžeta darbībai saņēmusi 600 000 latu, un katrs pats var aptuveni aplēst, cik turpmāko gadu laikā noēdīs aģentūra...

SANDRIS VANZOVIČS

Neatkarīgā Rīta Avīze
www.nra.lv