Sapurina partiju barotni

Laikraksts "Diena", 2008. gada 14. novembrī

Opozīcija kritizē algas uzņēmumu padomēs un valdēs, bet demisiju neprasa

Pilsoniskā savienība, pēc kuras iniciatīvas sagatavoto pieprasījumu premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļiem ceturtdien skatīja Saeima, tomēr nepievienoja pieprasījumam lēmuma projektu par neuzticību premjeram. Vairāku stundu ilgās debates bija piesātinātas ar līdz šim plašākai sabiedrībai mazāk zināmiem faktiem par valsts un pašvaldību uzņēmumu darbību, locekļu skaitu un viņu atlīdzību. Premjers ir sagatavojis valdībā jau atbalstīto piedāvājumu, kā sakārtot atalgojuma sistēmu valsts un pašvaldību uzņēmumos, taču opozīcija pamanījusi, ka jaunie noteikumi stātos spēkā tikai nākamā gada vidū pēc pašvaldību vēlēšanām, kas nozīmē iespēju no uzņēmumiem partijām pastarpināti iegūt līdzekļus arī vēlēšanu kampaņai.

Koalīcijā esošā Tautas partija (TP) aicinās valdības vadītāju pēc budžeta pieņemšanas veikt atalgojuma sistēmas sakārtošanu visā valsts pārvaldē, Dienu informēja TP deputāts Jānis Lagzdiņš, norādot, ka valstī ir ap 82 000 amatpersonu. Kapitālsabiedrību padomēs un valdēs darbojoties tikai viens procents no valsts pārvaldē strādājošo kopskaita. I.Godmanis Saeimu informēja, ka saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju Latvijā ir 134 valsts kapitālsabiedrības, 552 pašvaldību kapitālsabiedrības. Kopā 686 kapitālsabiedrībās ir 1247 valdes locekļi, bet valsts uzņēmumu padomēs 2007. gadā strādājuši 168 locekļi.

Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete sēdē atgādināja, ka pieprasījuma mērķis bijis panākt premjera un varas partiju rīcību, lai "ierobežotu šo partijām pietuvināto savējo barotni, no kuras nodokļu maksātāju nauda tiek pārpumpēta ar starpkabatu palīdzību partiju kasēs". Premjers norādīja, ka valdība jau ir vienojusies par pārstāvju skaita samazināšanu uzņēmumu padomēs un valdēs, liedzot vienai personai tajās ieņemt vairāk nekā trīs amatus. Tāpat ir samazināts arī padomju locekļu skaits. I.Godmanis sēdē arī atgādināja, ka tagad apstrīdētie noteikumi ir tapuši laikā, kad pie varas bijuši politiskie spēki, kas pašlaik uzstājas no opozīcijas, ar ko domāts Jaunais laiks (JL).

"Kāpēc Godmaņa kungs pieļauj, ka valsts svarīgāko un nozīmīgāko iestāžu vadītāji saņem no valsts atalgojumu, kurš ir nesamērojams ar partiju ielikteņiem izmaksātajiem zelta kalniem," sēdē sacīja Inguna Rībena (JL). Viņa minēja, ka 2007. gadā valdība ģenerālprokuroram samaksājusi 38 032 latus, Valsts kancelejas vadītājai — 49 610 latu, Satversmes tiesas priekšsēdētājam — 44 443 latus, bet bijušais Saeimas priekšsēdis Jānis Straume (TB/LNNK) par darbu padomēs pērn esot saņēmis 88 157 latus, Televīzijas un radio centra valdes priekšsēdis Lauris Dripe — 77 897 latus gadā, Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš (TP) — 110 499 latus.

"Godmaņa kungs mūs aicināja šeit domāt loģiski. Jūsu smadzenēs spēj šie skaitļi loģiski ievietoties?" sēdē vaicāja I.Rībena. Kritiski šo sistēmu vērtēja arī vairāku valdības partiju deputāti. Dzintars Ābiķis (TP) atzina, ka "padomes kalpo par patvērumu atvaļinātajiem politiķiem". Taču tajās strādā arī vairāku partiju ģenerālsekretāri, piemēram, Aivars Tiesnesis (TP). Partiju deleģētie pārstāvji uzņēmumu padomēs parādās partiju ziedotāju sarakstā.

INĀRA EGLE

DIENA
www.diena.lv