Nauda plūst kā upe

Laikraksts "Latvijas Avīze", 2010. gada 6. maijā

Valsts kontroles revīzijām nav loģiska turpinājuma

Jau trešo nedēļu pēc kārtas valsts kontroliere Inguna Sudraba kopā ar revidentiem viesojas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, lai iesniegtu kārtējo biezo mapi par revīzijās konstatēto. Pēdējās trīs viesošanās reizēs deputāti saņēma apjomīgu informāciju par bezsaimnieciskumu "Rīgas satiksmē", aģentūrā "Jaunie "Trīs brāļi"", kas, kā zināms, vairs nepastāv, un Izglītības un zinātnes ministrijā, kurai jāatbild arī par sporta nozarei piešķirtajiem miljoniem.
Tā, piemēram, Valsts kontrole (VK), pārliecinoties par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem laika posmā no 2005. gada aprīļa līdz 2009. gada oktobrim, konstatējusi, ka pieminētās iestādes, īstenojot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu, nav nodrošinājušas valsts interešu ievērošanu un valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. Aģentūras vadītājs (Zigurds Magone) nav rīkojies atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību, kur noteikts, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajam mērķim. Piemēram, Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā nauda – Ls 74 340 – tērēta ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem un sabiedrība no tā nav ieguvusi. Aģentūra ir likvidēta, kultūras ministre Helēna Demakova ministrijā vairs nestrādā, arī sabiedriskās organizācijas "Delna" toreizējais priekšnieks Roberts Putnis, kurš solīja stingri sekot līdzi valsts naudas tēriņiem "Trīs brāļos", vairs nav amatā…

Nespēj novērst nenormālu situāciju

Bet, revidējot Izglītības un zinātnes ministriju (no 2008. gada janvāra līdz 2009. gada jūlijam), atklājies, piemēram, ka valsts budžeta līdzekļi, kas tika piešķirti starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā vismaz 540 000 apmērā, ko pasākuma organizētājs iemaksā kā drošības naudu starptautiskajās organizācijās un pēc noteikta laika atgūst, nav atmaksāti valsts budžetā. Revidentiem nebija iespējas gūt pārliecību par vairāk nekā 4,5 miljonu latu sportam paredzēto līdzekļu izlietojumu. Tāpat nebija iespējams pārliecināties, ka biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" kontrolē valsts galvoto aizdevumu izlietojumu kapitālsabiedrībās, kas realizē būvniecības projektus. Nemaz nerunājot par to, ka biedrību "Latvijas Olimpiskā komiteja" un "Latvijas Sporta federāciju padome", kā arī SIA "Latvijas Olimpiskā vienība" no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātais darbinieku atalgojums 2009. gadā vairāk nekā trīs reizes pārsniedz privātā sektora darba samaksu.
Deputāte Ingūna Rībena ("Jaunais laiks") vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kur piedalījās arī deputāti no Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas, kā arī sporta apakškomisijas, pēc revidentes ziņojuma noklausīšanās par sportam paredzēto līdzekļu izsaimniekošanu aicināja kolēģus beidzot pieņemt tiesiskai valstij atbilstošus lēmumus. Pirmkārt, izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un aicināt viņu atkāpties. Otrkārt, atlaist Saeimas sporta apakškomisijas vadību un, treškārt, reorganizēt Latvijas Olimpisko komiteju.

"Ja sporta funkcionāriem būtu kaut mazākā izpratne par jēdzienu "gods", viņi atkāptos paši," sacīja I. Rībena. Arī deputāte Ilma Čepāne (Pilsoniskā savienība) uzsvēra, ka deputāti nespēj novērst nenormālu situāciju, kad viena sabiedriskā labuma organizācija ( LOK), no vienas puses, saņem miljoniem latu valsts finansējuma, bet, no otras puses, nodarbojas ar vērienīgu uzņēmējdarbību. "Tas ir pretēji Olimpiskajai hartai. Nevienā Eiropas valstī šādas organizācijas nenodarbojas ar biznesu," sacīja I. Čepāne. Abas deputātes pameta sēžu telpu, jo uzskata, ka šādas komisijas sēdes ir farss, kur VK ir dota iespēja "nolaist tvaiku".

Paturēs savā redzeslokā

Sēdē piedalījās gan Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktora vietnieks Edgars Severs, kā arī LOK finanšu direktors Aldis Āboliņš un citas atbildīgās personas, bet neviena no tām nerunāja par revīzijās atklātajiem nepatīkamajiem faktiem, jo vairākumam deputātu tas neinteresēja. Piemēram, Dzintars Ābiķis ("Sabiedrība citai politikai") norādīja, ka LOK esot notikušas lielas pārmaiņas un ka valsts budžeta tēriņus deputāti "paturēs savā redzeslokā". Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš sēdē nesacīja neko, bet pēc tam atzina, ka nevarot saprast, kāpēc esot tāda pasivitāte pēc VK revidentu atklātā. Lielākā daļa neatbalstīja I. Rībenas iepriekš pieminētos priekšlikumus.

Jāveido jauns revīzijas dienests

Tik raiti, kā gribētos, ar darbiem nesokas arī prokuratūrai. Preses sekretārs Andrejs Vasks informēja, ka VK prokuratūras Krimināltiesiskajam departamentam 2009. gadā ir iesniegusi 19 revīziju materiālus, bet 2010. gadā – septiņus. Aizvadītajā gadā ir sākti deviņi kriminālprocesi, šogad divi. Tostarp arī par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Izglītības un zinātnes ministrijā, administrējot sporta pasākumiem piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis: "Izmeklēšanas iestāžu, arī prokuratūras problēma ir tā, ka Valsts kontroles atzinumi netiek noformēti, kā nepieciešams izmeklēšanai. Ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kādai jāizskatās revīzijai, kas ir nepieciešama izmeklētājam, prokuroram un tiesnesim. Kontrole dod pirmo signālu, bet pēc tam ir vajadzīgas grāmatvedības ekspertīzes, revīzijas. Valstī nav šā izmeklētājiem nepieciešamā revīzijas dienesta. Manuprāt, izpildvarai tāds būtu jāizveido." J. Maizītis atgādināja, ka VK kopš 2002. gada, kad tika izdarītas izmaiņas likumā, vairs nemeklē cēlonisko sakaru, kuru amatpersonu rīcības dēļ valstij nodarīti konkrēti zaudējumi, kādi likumi ir pārkāpti. "Mums būtu vieglāk strādāt, ja tas būtu likumā. Nav jau tā, ka mums vispār nav tādu prokuroru, kas nepārzina grāmatvedību, finanses. Bet viņu nav daudz un šis izglītošanās process naudas trūkuma dēļ ir apstājies," pastāstīja Maizītis un uzsvēra, ka būtībā tā ir strupceļa situācija – Valsts kontroles veikumam trūkst loģiska turpinājuma.

Koruptīvās saites

Valsts kontroliere I. Sudraba uzsvēra, ka Latvijā Valsts kontrolei ir tieši tādas pašas funkcijas kā līdzīgām iestādēm citās Eiropas valstīs un kontrole nevar pārtapt par izmeklēšanas iestādi. I. Sudraba uzsvēra, ka galvenais šķērslis samērā vienaldzīgajā attieksmē pret revidentu atklātajiem faktiem ir ne tik daudz likumu nepilnības, cik amatpersonu koruptīvās saites, kas liedz pieņemt objektīvus lēmumus par amatpersonu rīcību.

MĀRA LIBEKA

Latvijas Avīze
www.la.lv

Latvijas Avīze