8. un 9. Saeimas deputāte

2002. – 2010.

Ikviens darbs jādara kvalitatīvi un no sirds. Tas man mācīts no bērnības un tāda ir arī mana attieksme pret darbu. Nevēlos īpaši lepoties ar padarīto, jo tas nav manā dabā. Atļaujos izcelt vien būtiskāko no veikuma, strādājot Saeimā.

Par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem

Atgriezusies Saeimā pēc kultūras ministres darba, atsaucoties savu vēlētāju pieprasījumam, "izbūros" cauri Denacionalizēto namu īrnieku problemātikai. Par lielu pārsteigumu atklāju, ka šim ārkārtīgi būtiskajam jautājumam Saeima ilgus gadus vispār nebija veltījusi nekādu uzmanību. Tas bija nolikts "uz ledus".

Kopā ar Vācijas Fr. Eberta fondu un Vācijas Īrnieku biedrību 2005. gada nogalē sarīkoju starptautisku konferenci "Dzīvokļu politikas attīstība Baltijas valstīs: Latvijas perspektīvas", kur aktualizēju šo jautājumu loku visaugstākajā politiskajā un starpvalstu līmenī. Parlamentā un izpildvaras gaiteņos kļuvu par denacionalizēto īrnieku tiesību aizstāvi.

Pēc pusgadu ilgas šķēpu laušanas ledus tika iekustināts. Manis nemitīgi daudzināto reālas valsts atbalsta programmas un kompensāciju mehānisma ieviešanas nepieciešamību atzina gan domubiedri frakcijā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums. "Jaunais laiks" pieprasīja, lai valdība izstrādā un Saeima atbalsta tādu kompensāciju mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, kura realizācijas rezultātā ikviens denacionalizēto namu īrnieks varētu saņemt no valsts daudzmaz taisnīgu un samērīgu palīdzību savas mājokļa problēmas risināšanā.

Tādi grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 2007. gadā tika pieņemti. Pašvaldības ieguva tiesības izmaksāt dzīvokļa atbrīvošanas pabalstus denacionalizēto namu īrniekiem, tādējādi daļēji atjaunojot taisnīgumu pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem denacionalizācijas procesā tika liegtas iespējas par sertifikātiem privatizēt viņu īrētos dzīvokļus.

Par atbildīgu mājokļu politiku Latvijā, 2006. gada 20. jūnijā
Ko gadiem sējām, to pļaujam (Laikraksts "Diena", 2004. gada 15. septembrī)

Par kultūru

Strādājot Saeimā, fokusējos uz jautājumiem un problēmu loku, kas skar izglītību un kultūru. Pēc darba Kultūras ministrijā kultūras nozari pārzināju daudz labāk nekā iepriekš, tāpēc sekoju līdzi tajā notiekošajam ar dzīvu interesi.

Aizvien biežāk neticēju savām ausīm – tas, ko stāstīja jaunā kultūras nozares vadība, neatbilda mūsu valsts reālajām iespējām un ekonomiskajai situācijai. Tomēr kultūras nozarē notiekošais uz vairākiem gadiem nonāca politiskajā un mediju aizvējā.

Plašāk par to izteicos savā rakstā "Brīnumaino iespēju zeme", kuru nepublicēja ne laikraksts "Diena", ne "Latvijas Avīze", uz to nereaģēja arī Latvijas TV un LNT. Šodien tajā rakstītais šķiet teju pravietisks.

2006. gada 19. decembrī partija "Jaunais laiks" par nepilniem diviem tūkstošiem latu nopirka reklāmas laukumu "Dienā", lai mana runa, kaut saīsinātā versijā, nonāktu pie plašākas auditorijas.

Ņebesa obetovannije [Apsolītās debesis] (Runa 9. Saeimas sēdē 2006. gada 7.decembrī, pirms 2007.gada valsts budžeta pieņemšanas)
Runa 9. Saeimas sēdē 2006. gada 7.decembrī apmaksātā reklāmas laukumā "Dienā" saīsinātā versijā
2010. gada Valsts kontroles ziņojums par aģentūru "Jaunie trīs brāļi"
2010. gada Valsts kontroles ziņojums par Kultūras ministriju

Šodien jau kļuvis par slikto toni atsaukties uz "trekno gadu politikas sekām", jo - cik ilgi par to var runāt. Tomēr šīs sekas joprojām ir jūtamas, mums jāmaksā barga cena par atsevišķu politiķu neprātu un alkatību.

Kad KM pārtapa par "celtniecības ministriju", savā aprūpē atstājot vien 3 jaunceļamos objektus (tā sauktos Jaunos Trīs brāļus), bet KM pārziņā un pārraudzībā esošo kultūras iestāžu ēkas un teritorijas tika nodotas apsaimniekošanai Finanšu ministrijas pārraudzībā esošajai VAS "Valsts nekustamie īpašumi", sākās budžeta naudas pārpumpēšana no vienas valsts kabatas otrā. Jau nākamajā gadā ievērojami pieauga īres maksa, ko KM no sava budžeta nācās maksāt VNĪ. Uz to vairākkārt vērsu Saeimas un mediju uzmanību. Pavisam nesen - 2010. gada pavasarī, VAS VNĪ, piemēram, atzina, ka, izrakstot rēķinu Turaidas muzejrezervātam, kļūdījusies par vienu miljonu latu (!).

Izrakstot rēķinu, VNĪ kļūdās par miljonu
Valdība nākamnedēļ runās par iespējām iesaistīties Turaidas muzeja finansiālo problēmu risināšanā
Kultūras ēkas Finanšu ministrijas pārvaldījumā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai", 2006. gada 4. aprīlī)
Kad patiesība sāk izlikties par murgiem, intervija žurnālā "Nedēļa", 2009. gada 19. janvārī

Par kultūrizglītību

2009. gada jūnijā, vienas nakts laikā veicot valsts budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu, pilnībā tika noņemta valsts mērķdotācija visām Latvijas 145 mākslas un mūzikas skolām. Tas nekādi nebija pieļaujams. Jo vairāk tādēļ, ka Valda Dombrovska valdības deklarācijas kultūras sadaļā 1. punktā ir rakstīts "Kultūrizglītību kā Latvijas identitātes nozīmīgu sastāvdaļu noteiksim par kultūras jomas galveno prioritāti.".
Tā bija mana "sarkanā līnija". Ja šāds lēmums būtu stājies spēkā, manai klātesamībai politikā vairs nebūtu jēgas. Nākamās dienas laikā mākslas un mūzikas skolas tika glābtas, to vajadzībām no Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai paredzētajiem līdzekļiem paņemot nedaudz vairāk par 1 miljonu latu (trūkstošo 5,7 miljonu latu vietā). Skolas izdzīvoja. 2010. gada budžetā valsts mērķdotāciju apjoms mākslas un mūzikas skolām ir 8 miljoni latu – vismaz puse no 2009. gada sākumā paredzētajiem 16 miljoniem latu.