Rīgas domes deputāte

1994–1997

90. gadu vidū ne vien Latvijā, bet arī Rīgā ekonomiskā ziņā par "uzrāvienu" neviens nerunāja un vairumam cilvēku dzīve bija smaga – garas darba stundas pat vairākās darbavietās un visai niecīgs atalgojums. Visapkārt viss mainījās.

Strādājot domes Attīstības un sociālo lietu komitejā, ik dienu raudzījos atjaunotās Latvijas valsts sabiedrības spogulī. Ar savu deputātes balsi un enerģiju centos atbalstīt gan vecus ļaudis, kas bija nonākuši trūkumā, gan daudzbērnu ģimenes, gan izmisuma māktus cilvēkus, kas bija zaudējuši savas mājas negodīgu mākleru rīcības rezultātā. Sociālais netaisnīgums man bieži licis iejaukties un vismaz mēģināt vērst situāciju uz labu.

Par vienu no būtiskākajiem veikumiem šajā posmā uzskatu diskusijas aizsākšanu par apbūves kritērijiem Rīgas vēsturiskā centra teritorijā un, pašai atrodoties domes opozīcijā, pozitīva balsojuma panākšanu manis rakstītajam lēmumam Nr. 3122 "Par arhitektoniskiem un pilsētbūvnieciskiem risinājumiem Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā".

Tā arī bija mana pirmā saskare ar reālo politiku un to, kā "lietas notiek" pēcpadomju laikmetā Latvijā.

Kaislības ap Valdemāra centru (PDF)